Ar vairākām viesizrādēm Rīgā ciemosies Liepājas teātris

5. aprīlī M. Čehova Rīgas Krievu teātrī tiks rādīts kluss un intīms iestudējums "Malыš", kuru pēc lietuviešu autora Marjusa Ivaškeviča lugas bilingvāli iestudējis Dmitrijs Petrenko. 1941. gads meitai atņem tēvu, kuru izsūta uz Sibīriju. 1944. gads uz Latviju karot atved kādas Sibīrijas mātes dēlu. Divas ģimenes tiek šķirtas, bet abu likteņi negaidīti savijas, kad tēvs Sibīrijā iepazīstas ar māti, bet dēls Latvijā sāk dzīvot ar meitu. Šī nav izrāde par vēsturi, bet par ilgām pēc mājām, cilvēka spēku un vienlaikus bezspēcību, naidu un vienlaikus mīlestību, un par pieaugšanu.

"Lugā nav lineārai darbībai pakļauta sižeta un netiek pētīta varoņu psiholoģija. Tās bilingvālo tekstu veido neregulāras, vēstuļu formā ietvertas sarunas, kurās fiksējas secīgu notikumu virkne četru personāžu individuālās apziņas atspoguļojumos. Varētu pat teikt, ka tie ir divi paralēli dialogi, kuros vēstures traģiskie konflikti ir nobīdīti perifērijā kā likteņa neizbēgamie pavērsieni un priekšplānā izcelta cilvēka dabiskā vēlme dzīvot, elpot un mīlēt jebkuros apstākļos," rakstījis teātra kritiķis Normunds Akots.

Savukārt maijā liepājnieki viesosies Latvijas Nacionālajā teātrī, kur 6. maijā skatītāji varēs noskatīties iestudējumu "Dēmōns", kas veidots pēc krievu romantisma dzejnieka Mihaila Ļermontova poēmas, kurā viņš risina stāstu par izraidīto eņģeli, kurš spiests pavadīt savu esību vientulībā un naidā, līdz negaidīti iemīl skaisto meiteni Tamāru. Viņa nespēj pretoties Dēmona valdzinājumam.

Vēstījumu, kuram raksturīga izsmalcināta dzejas valoda un vareno Gruzijas kalnu tēlojumi, režisors Viesturs Meikšāns veidojis ciešā sadarbībā ar mākslinieci Moniku Pormali. "Dēmōns" ir ļoti vizuāla izrāde, kuras viens no centrālajiem struktūrelementiem ir arī mūzika, kurai ir izšķiroša nozīme vēstījuma asociatīvajā un emocionālajā uztverē. Īpaši šim iestudējumam radīto komponista Matīsa Čudara mūziku izrādes laikā dzīvajā izpildījumā atskaņo džeza trio, tādējādi mūzika cieši mijiedarbojas ar skatuvisko darbību.

"Šī nu reiz ir izrāde, kurai vajag ļauties. Apmēram tā, kā klausoties džezmeņu saspēli, – iešūpojoties kopējā ritmā, jau iepriekš nojaušot un izbaudot, kā mūziķi pārtvers cits no cita improvizāciju, kā viena krāsa paspilgtinās nākamo. Izrādes īstais kodols ir aktieri Egons Dombrovskis un Anete Berķe. Izrāde ir arī audiāla bauda – Dombrovskis lasa Ļermontova dzeju un bez mazākās spēlēšanās ar izteiksmēm vai krāsām, tikai ar pilnīgu domas skaidrību uzbur kalnus, debesis, ainavas un notikumus," pēc izrādes noskatīšanās rakstījusi teātra kritiķe Edīte Tišheizere.

7. maijā skatītājus sagaida "Spēlmaņu nakts" apbalvotā labākā lielās formas izrāde – režisora Elmāra Seņkova veidotais iestudējums "Šekspīrs". Izrādē ir daudz asiņu, daudz melna humora un vēl vairāk līķu, kā jau Šekspīra lugās tas ierasts. Uz skatuves varas cīņās satiekas daudzu Šekspīra traģēdiju varoņi – Ričards III, Makbets, Otello, Romeo un Džuljeta un citi.

Galveno – Ričarda III lomu atveido Inese Kučinska, kas par lomu saņēmusi "Spēlmaņu nakts" gada aktrises balvu, savukārt teātra kritiķe Līga Ulberte par viņas darbu rakstījusi: "Ineses Kučinskas spēja ārēji transformēties Ričarda lomā ir sajūsminoša – smagos zābakos kājas uz iekšu likdama, caur pieri glūnēdama, šī būtne izskatās, kā zaudējusi dzimumu, apsēsta un biedējoša. Ļoti izteiksmīga, fascinējoša maska, no kuras grūti novērsties."