Daugavpils teātrī iestudēta izrāde 'Dzīve uz ledusskapja durvīm'

Abas izrādes galvenās varones dzīvo zem viena jumta, taču māte ar meitu gandrīz nesatiekas, un abām neizdodas izbrīvēt laiku pilnvērtīgai sarunai. Māte pastāvīgi ir darbā, savukārt Klēra kā jau pusaudze labprāt pavada savu brīvo laiku ārpus mājas ar draugiem un pirmo mīlestību. Dienas laikā piedzīvotajā viņas dalās ar zīmīšu starpniecību, kuras atstāj uz ledusskapja durvīm. Neizrunātā paliek aizvien vairāk, un tas krājas katras sirdī gluži kā zīmītes uz ledusskapja durvīm. Kādu dienu pienāk smaga ziņa par mātes pēkšņo slimību, kas sarakstē izraisa emociju vētru, taču abas pat nenojauš, ka laika paliek aizvien mazāk, lai izrunātu sasāpējušo un kaut vai īsā zīmītē pateiktu būtiskāko.

Izrādē māti plosa iekšēja vēlme no sirds izrunāties ar meitu un tajā pašā laikā bailes no atklātas sarunas, un aktrise Jūlija Ļaha skaidro savas varones izvēli nestāstīt visu, piebilstot, ka daudz kas tiek noklusēts, cenšoties tādā veidā saaudzēt savu tuvinieku jūtas. Savukārt aktrise Agnese Laicāne, aprakstot Klēras dusmas un aizvainojumu, atzīmē, ka pusaudžiem bieži vien ir grūti apzināties, ka vecāki arī ir tikai cilvēki ar saviem iekšējiem pārdzīvojumiem un arī viņi kļūdās.