Režisora dienasgrāmata. 'Citu dziesmu svētki' – 'Dažas reizes dzīvē'

Lielformāta koncertu veido komponists Jēkabs Nīmanis un režisors Mārtiņš Meiers, kurš ir arī šī uzveduma dramaturgs. Veidojot "Citu dziesmu svētkus", režisora piezīmes pārtapušas dienasgrāmatas ierakstos, ko ar autora atļauju publicējam "Delfi". Šī ir dienasgrāmatas otrā daļa – "Dažas reizes dzīvē".

Bez mūzikas vēsturnieka skaidrības, drīzāk ar otrpus žoga esoša klausītāja padevību atvēru tīmekļa vietni, meklētājā ierakstīju vārdus "Cauri tumsai". Acu priekšā parādījās sīks attēls ar, cik noprotu, kasetes vāciņu, kur rakstīts "Odekolons 95". Ar ierastu kustību datora kursoru uzbīdīju uz attēla, un aiziet: viens peles klikšķis – sāk skanēt dziesma. Būšu emocionāls un teikšu – klausījos, it kā būtu pakāries gaisā.   

Visticamāk, tā ir manis paša pieredze ar mūziku, kas liek vienas dziesmas uztvert vienā veidā un otras pavisam citādi. Vienām pavirši pārskriet pāri, citas klausīties atkal un atkal. Un, kad reizēm, noguris no studijās sakārtotām un nomazgātām melodijām, aizmaldos līdz nekvalitatīvi uzfilmētiem spontāniem dziedātāju priekšnesumiem, es tajos atrodu to raupjo dzīvību, kuru, visticamāk, meklējam visi.

Tā es varu teikt par  uzietu ierakstu, kur dzirdams  greizi paviršs Patijas Smitas un  Maikla Staipa duets, kādā vēsā ballītē dziedot dziesmu "Everybody Hurts" (kur aizraujošā vienkāršībā Patija sajauca vārdus), vai Deivida Bovija uz sīkām rotaļu klavierītēm izpildītu "Simon & Garfunkel" dziesmu "America". Es apzināti saucu skaļus un jau par karikatūriskām ikonām pārvērstus  mūziķu vārdus, no kuriem, karjerai pāraugot loģisko horizontu, uz skatuves biežāk prasīja profesionalitāti, ne ievainojamību. Ievainojamību  mūzikā uz skatuves var pārprast, saukt pat par lecīgumu vai nesagatavotību. "Cauri tumsai" ir dzirdama un fiziski sajūtama ievainojamība, kādu var pielīdzināt tikai pasauli satricinājušu mūziķu mērogam. Turpat uznirst Dženisas Džoplinas personības izmisums vai Kurta Kobeina evaņģēliskā "MTV Unplugged " ieraksta pēdējās dziesmas   "Where Did You Sleep Last Night" satriecošā ļaušanās tam, kas ir, tam, kas notiks.

Lota, domājams, nenojauta, ka dziesma tiek ierakstīta. Dambis to veica spontāni un bez minstināšanās vai aizbildināšanās: gan jau pēc tam – studijā. Lota arī nekad nav bijusi apkrauta ar nosacījumiem, kādos viņa kāps uz skatuves: ir vieta, ir iespēja – es dziedu. Būs pavadījums vai nebūs – es dziedu.  Šādu pieeju var  tulkot tikai vienā brutālā veidā: starp mūziķi un dziesmu nav nostājusies profesija.

Katram ir atvēlētas dažas reizes dzīvē izdzirdēt dziesmu, kas izmaina skatpunktu, izrauj pamatu zem kājām un iemet sejā īstenību, liekot pārvērtēt visu, kas darīts līdz šim.  Varbūt arī labi, ka tikai izredzētie savā īpašumā ieguva kaseti "Odekolons 95", jo, nesagatavotai ausij to dzirdot, konfrontācija varētu maksāt  pāris nokavētu darba dienu un aizaugušu mazdārziņu, jo dienaskārtībā  būtu parādījies jautājums: "Cik saullēktu vēl es redzēšu?"

Jau ziņots, ka uzvedumam "Citu dziesmu svētki" aranžijas veido Jēkabs Nīmanis, Oskars Herliņš, Platons Buravickis, Edgars Mākens, Sabīne Ķezbere, Emīls Zilberts. Lielkoncertā piedalīsies: orķestris "Rīga", diriģents Valdis Butāns; apvienotie kori kormeistara Rūdolfa Bērtiņa vadībā, Latvijas Kultūras akadēmijas studenti: Agate Marija Bukša, Rūdolfs Sprukulis, Santa Breikša, Aleksandrs Bricis, Dārta Cīrule, Edijs Klievēns, Elza Rūta Jordāne, Elizabete Milta, Evelīna Priede, Kristaps Kristers Ozols, Olafs Putrālis, Ričards Murāns, Tomass Ralfs Ābolkalns, Velta Birze, Tatjana Gurēviča.

Raksts publicēts sadarbībā ar Valmieras vasaras teātra festivālu.