Režisora dienasgrāmata: 'Citu dziesmu svētki' – 'Melnām švīkām noklāta parketa grīda'

Lielformāta koncertu veido komponists Jēkabs Nīmanis un režisors Mārtiņš Meiers, kurš ir arī šī uzveduma dramaturgs. Veidojot "Citu dziesmu svētkus", režisora piezīmes pārtapušas dienasgrāmatas ierakstos, ko ar autora atļauju publicējam "Delfi". Šī ir dienasgrāmatas trešā daļa – "Melnām švīkām noklāta parketa grīda". Iepriekšējās dienasgrāmatas daļas var lasīt šeit.

Pēc brīvības atgūšanas varējām kā skolas grāmatā rakstāmu aksiomu pilnā krūtī kliegt: "Esam brīvi! Mēs visi esam brīvi!" Vecā kārtība izjuka, paraujot zem ūdens to, kam bija lemts akli dzīvot tās ēnā. Iestājās vakuums, un tas sita pa deniņiem. Pašnoteikšanās eiforiju izkliedēja realitāte. Deviņdesmito sākumā koncerti tikpat kā nenotiek, bet tukšums mīl, ja to aizpilda.

Komunikācija pirms interneta dārdošās saziņas, šķiet, piederas jau pie akmens laikmeta, tā prasīja izdomu. Līdzīgi domājošos atrada ar vēstuļu palīdzību, vai arī ieliekot kādā avīzē sludinājumu: "Meklēju kādu kurš klausās "Joy Division", "The Smiths", "New Model Army", "Dead Can Dance" u. c."

Caur sarakstēm varēja uzzināt par jauniem izpildītājiem, jaunām grupām, dalīties ar kasetēm, kas pēc izņemšanas no plastmasa ietvara (tā lētāka sūtīšana) saņēmējam bija jāsaliek atkal kopā. Pašas vēstules pielija ar sarunām par mūziku un dažkārt kopā ar avīžu izgriezumiem veidoja savdabīgas kolāžas. Šādām vēstulēm nākamais loģiskais evolūcijas solis bija "zīnu" izdošana. Nelielā metienā, pašu veidots izdevums, kuru pavairoja, izmantojot tā brīža darbavietā atrodamo "Xerox" kopētāju, protams, brīdī kad pārējie darbinieki jau devušies mājās.

"Zīni" radīja platformu kur uzzināt par grupām, par koncertiem, radīja vietni, kur atrast vienam otru. Kāds, izlasot par Prāgas piepilsētas skvotā notikušu koncertu, devās uz turieni, kāds caur sludinājumu atrada grupai basģitāristu, kāds solisti. Iegūtās kasešu vai lenšu kolekcijas tika pārrakstītas pašu spēkiem vai īpašās vietās. Jaunā Rīgas teātra pagalmā kādreiz bija apģērbu veikals "Desants", kurā, samaksājot vienu latu, tika pārrakstīta vēlamā kasete. Bet, ja palika brīva lente, tad beigās ierakstīja vēl kaut ko, kas bieži bija tilts uz nākamo rakstīšanas reizi. Tilts uz mūziku, kuras eksistences atklāšana pielīdzināma aiz skolas smēķējoša jaunieša slepenības priekam.

Turpat "Desantā" bija atrodami arī labi ādas šņorzābaki, ar kuriem varēja uzvilkt garas, aprautas, reizēm niknas strīpas skolas aktu zāles parketā. Šīs strīpas bija iemesls skolai reizēm liegt iespēju notikt kādas jaunas grupas koncertam, to apraujot pusē, liegt sanākušajiem iespēju plosīties tā, ka kondensāts pil no griestiem. Gaismai iedegoties nemiers paliek. Pilnību alkstošs tukšums paliek. Atceltu koncertu tajā pašā dienā var pārcelt uz citu vietu, piemēram Arkādijas parka estrādi.

Pārmaiņu laikos ir labi dzīvot, tikai labumu izšķir katrs pats. Likumsakarības var ieraudzīt, ieskatoties pasē, – jaunam ir vieglāk, par pagātni nav liela interese, un rītdiena vēl nenospiež. Kauliņiem veiksmīgi sakrītot, arī par izdzīvošanu jaunam nav jācīnās.

Skolotājas, iededzot balto gaismu aktu zālē, iespējams atvieglojumā nopūtās, – viss cauri, parkets nosargāts. Bet velti, tikko te "mošpitā" lēkajušie ieplūdīs jaunizveidotās kārtības asinsritē izaicinoši un viegli – kā devianti. Melnās švīkas no parketa notīrīs, tam uzspļaujot.

Jau ziņots, ka uzvedumam "Citu dziesmu svētki" aranžijas veido: Jēkabs Nīmanis, Oskars Herliņš, Platons Buravickis, Edgars Mākens, Sabīne Ķezbere, Emīls Zilberts. Lielkoncertā piedalīsies: orķestris "Rīga", diriģents Valdis Butāns; apvienotie kori kormeistara Rūdolfa Bērtiņa vadībā, Latvijas Kultūras akadēmijas studenti: Agate Marija Bukša, Rūdolfs Sprukulis, Santa Breikša, Aleksandrs Bricis, Dārta Cīrule, Edijs Klievēns, Elza Rūta Jordāne, Elizabete Milta, Evelīna Priede, Kristaps Kristers Ozols, Olafs Putrālis, Ričards Murāns, Tomass Ralfs Ābolkalns, Velta Birze, Tatjana Gurēviča.

Raksts publicēts sadarbībā ar Valmieras vasaras teātra festivālu.