Golomazovs Delfi Plus - 1
Foto: Māris Morkāns
"Nauris Puntulis – Kremļa aģents?" — ar šādu virsrakstu portālā "pietiek.com" tika publicēts "atmaskojošs" raksts par Latvijas kultūras ministru. Ministram tika pārmests, ka viņš neesot "pieskatījis" Rīgas Mihaila Čehova Krievu teātri, kura mākslinieciskais vadītājs Sergejs Golomazovs turpina pasniegt Krievijas Teātra mākslas institūtā arī pēc 24. februāra. Portāls "Delfi" piedāvāja Golomazovam sniegt savu nostāju un izteikties par situāciju Krievijā un Latvijā, gan kultūrā, gan politikā.

"Es negrasos taisnoties un pazemoties!" uzreiz brīdināja režisors, "Visas atbildes es sniedzu ar saviem uzvedumiem. Un tomēr es vēlos cilvēkiem sniegt paskaidrojumu..."

Sergeja Golomazova "romāns" ar Latviju un Rīgas Krievu teātri sākās pirms 30 gadiem – Krievijas teātra mākslas institūta absolvents šeit iestudēja savu pirmo patstāvīgo izrādi "Kad zirgs zaudē samaņu" pēc Fransuāzas Sagānas darba motīviem. "Rīga man vienmēr bijusi ļoti svarīga un tuva vieta," uzstāj Golomazovs.

2018. gada oktobrī Mihaila Čehova Krievu teātra jaunā direktore Dana Bjorka piedāvāja Golomazovam uzņemties mākslinieciskā vadītāja amatu. Pirmo gadu šajā amatā režisors apvienoja divu trupu – Rīgā un Maskavas Malaja Bronnaja teātrī – vadību. Pēc tam nācās izvēlēties.

"Toreiz Krievijas kultūras ministra pienākumu izpildītājs man lika izšķirties, sakot: tas nav pareizi, ka pagājušajā sezonā jūs vairāk laika pavadījāt Latvijā. Es izanalizēju situāciju un izvēlējos Rīgu. Laiks parādīja, ka mana izvēle bija pareiza," atminas režisors. Malaja Bronnajas teātrī viņu aizvietoja arī Latvijā pazīstamais Konstantīns Bogomolovs. Tikmēr Golomazovs pilnībā pievērsās Rīgas repertuāram, paralēli turpinot pasniedzēja darbu arī Krievijas Teātra mākslas akadēmijā un piedaloties aktieru kursa atlasē Latvijas Kultūras akadēmijā.

Kāda ir jūsu atbilde uz iepriekš izskanējušajiem pārmetumiem?

Es neesmu liels Latvijas iekšpolitisko procesu pārzinātājs, taču izskatās, ka šīs publikācijas patiesais mērķis ir tālu ārpus kultūras nozares un mūsu teātra darba mākslinieciskās kvalitātes robežām. Manuprāt, tās autori ir izlasījuši un izrāvuši no konteksta fragmentu no manas intervijas portālā "Teatral", kas sniegta pirms četriem mēnešiem. Tā bija saistīta ar šoka stāvokli, ko izraisīja traģiskie notikumi Ukrainā. Šajā sarunā es atzīstos mīlestībā pret Teātra mākslas akadēmiju, kur esmu studējis un no maznozīmīgā jaunākā pasniedzēja amata izaudzis līdz profesoram. Kā redzams, viņi pieķērušies maniem vārdiem, ka "mēģināšu darīt visu, lai saglabātu attiecības ar institūtu".

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Nosaki "Delfi" auditorijas mīlētākos autorus "Delfi autoru balsojumā 2024"!Iepazīsties ar visiem autoriem un viņu saturu ŠEIT