"Mūsu sabiedrībā pastāv stereotipisks skatījums par šausmu stāstiem, kuru viennozīmīgi ir ietekmējusi Rietumu kultūra," stāsta režisors, "tur tik tiešām var atrast daudz asiņainu un šausminošu stāstu par spokiem, vampīriem, briesmoņiem, kuri nesola neko labu un draud nonāvēt. Strādājot pie šī iestudējuma, mēs nonācām pie secinājuma, ka latviešu šausmu stāsti atšķiras no iepriekšminētajiem, tie nav tik biedējoši un draudīgi, turklāt tajos ar pārdabisko bieži vien var sadzīvot, dažkārt pat sadraudzēties."
Izrādes pamatā ir seši latviešu autoru stāsti, kuru sižeti izvēršas dažādos laika periodos. Kā "Delfi" vēsta iestudējuma veidotāji, viens no tiem vēsta par kādu vecu, nolādētu spoguli, kurš nopirkts Rīgas Centrāltirgū, cits - par raganām Zemgales lielkunga zemēs, vēl kāds - par noslēpumainu būtni, kas, sastapta Miera ielas Lielajos kapos, savaldzina jauna arhitekta sirdi un aizved viņu nakts melnumā. Šajos stāstos briesmas bieži vien slēpjas šķietami drošā vidē, tuvos cilvēkos vai paša varoņa prāta spēlēs, taču katrs no tiem savā būtībā ir par cilvēku jūtām un attiecībām, kuras dažreiz var novest pie briesmīgiem notikumiem, citreiz – izglābt. Varbūt pārdabiskais un biedējošais ne vienmēr nāk ar ļaunu nolūku, bet pretēji – lai pabrīdinātu un pasargātu, taču bailes liek kā akliem ieskriet nelaimes apskāvienā?
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
