Aspazijas luga "Ragana" tapa laikā, kad dzejnieces un dramaturģes lugas tika iestudētas Rīgas Latviešu teātrī, tomēr sievietes stāvoklis sabiedrībā, runājot dzejnieces vārdiem, "tinās melnas nakts dūmakā". Arī šodien, teju 130 gadus vēlāk, līdztiesības ideja ar Aspazijas roku uzstājīgi klauvē pie mūsu kultūras namdurvīm, tā par šī darba aktualitāti raksta teātra pārstāvji.
Izrādes radošā komanda, sekojot Aspazijas valodas krāšņajam rakstam, "ar balss un ritma spēlēm izgaismo "Raganas" stāstā glabāto pavedienu par sievietes pieredzi, piepildot savas ilgas un sapņus." Ragana "ar visu savu liesmaino būtību no vecās dzīves ārā lauzdamās un nespēdama vēl jaunā gaismā atrast sev stāvokli, ar tūkstoš taustekļiem vēl pie vecā turēdamās un tā mūžīgās pretrunās svaidīta," tā 1924. gada "Teātra Vēstneša" otrajā numurā par lugas "Ragana" tapšanu rakstīja pati Aspazija.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
