Jaunas sievietes likteni izšķirs 12 zvērināto – sieviešu – lēmums, vai viņa ir gaidībās. Ja viņa gaida bērnu, viņu nedrīkst pakārt, ja nē, karātavas viņu jau gaida, jo tāds ir tiesas lēmums. Kā liecina nāvessoda piesaukšana, lugas darbība nenotiek 21. gadsimtā, kaut arī luga sarakstīta 2020. gadā, bet gan 18. gadsimta vidū Anglijas austrumos. Tomēr britu dramaturģes piedāvātie jautājumi pilnā mērā attiecas uz mums un uz šodienu. Vai mēs spējam vienoties par kopīgu lēmumu svarīgos jautājumos? Vai mēs spējam uzņemties atbildību par savu viedokli? Vai mīlestība ir attaisnojums vardarbībai?
Režisors Valters Sīlis par izrādi saka: “Divpadsmit lugas varonēm šī ir telpa un laiks, kad viņas izkāpj no dienas darbu smagās vienmuļības. Divpadsmit lugas varonēm šis ir brīdis, kad viņām ir dota vara. Vara konkrētā jautājumā, kuru tolaik vīrieši labprāt nodeva sieviešu rīcībā. Lai cik ierobežotas ir viņu lemšanas tiesības par savu likteni, nu viņām ir dota vara izlemt kādas citas sievietes likteni. Šī ir iespēja pacelt galvu no ikdienas rūpēm un pievērsties jautājumam, kas katru no viņām konfrontē ar saviem dzīves jautājumiem, kuriem nekad nav laika. Man šķiet, šajā darbā ir iekapsulēta arī visa teātra misija – likt cilvēkiem “iekāpt” sakrālā laikā un uzdot sev jautājumus, kuriem ikdienā laika nepietiek. Uzdot jautājumu – kas tad ir patiesi cilvēcīga rīcība?”