Rīgā, multimediju telpā "Digital Art House", 17., 24. un 25. februārī notiks iestudējuma "Pēdējais cilvēks" pirmizrāde. To iestudējusi neatkarīga teātra komanda režisora Antona Kiseļus vadībā.
Izrāde "Pēdējais cilvēks" tapusi pēc Džordža Orvela romāna "1984" motīviem. Režisors Antons Kiseļus romāna notikumus pārveidojis galveno varoņu dialoga un pārdomu formātā. Izrāde ir sintēze, kas apvieno dramatisko teātri, sarežģītu videomākslu, ar kuru izrādes gaitā mijiedarbosies aktieri, moderno elektronisko mūziku un performances elementus, portālam "Delfi" vēsta izrādes veidotāji.
Projekta komandu vada teātra režisors Antons Kiseļus. Viņš ir dzimis un audzis Tallinā. 2016. gadā Maskavā absolvējis Valsts Teātra mākslas institūta (ГИТИС) režijas nodaļu (leģendārā režisora un profesora Leonīda Heifeca darbnīca).
Pēdējo sešu gadu laikā Latvijā Kiseļus iestudējis astoņas izrādes Rēzeknes teātrī "Joriks", no tām trīs ir latviešu valodā. Kopš 2022. gada viņš ir teātra "Joriks" mākslinieciskais vadītājs. "Pēdējais cilvēks" nav pirmā izrāde latviešu valodā, taču pirmais šī režisora projekts Rīgā.
Kopā ar Antonu Kiseļus izrādes "Pēdējais cilvēks" tapšanā piedalās starptautiska jauno profesionāļu komanda - videomākslinieks Valentīns Silčenko un komponists Aleksandrs Žedeļevs no Tallinas.
Komponists Aleksandrs Žedeļevs ir divkārtīgs Igaunijas Valsts prēmijas laureāts, sacer mūziku teātrim un kino. Horeogrāfs Dmitrijs Gaitjukevičs ir strādājis vairākos Latvijas teātros, tostarp arī Jaunajā Rīgas teātrī. Izrādes reklāmas saturu veido māksliniece un ilustratore Anna Ņeva, kura strādā attālināti no Turcijas. Režisora asistente Karīna Lemeško ir no Ukrainas, scenogrāfe Jeļizaveta Sidorova - no Rēzeknes.
Projektā piedalās arī Latvijas teātra un kino leģenda - aktieris Mārtiņš Vilsons, jaunais aktieris Edijs Zalaks, kurš strādājis arī Dailes teātrī un citos Latvijas teātros. Vienīgo sieviešu lomu izrādē atveidos jaunā aktrise no Rīgas Marika Šmukste.
Režisors Antons Kiseļus par jauno iestudējumu saka: ""Pēdējais cilvēks" ir totāls un drosmīgs mūsu īstenotais eksperiments. Tajā iesaistīti interesanti cilvēki un speciālisti, kuriem es uzticos un augstu vērtēju [..].
Varbūt kādam šķitīs, ka šodien ir nepiedienīgi vai pat nežēlīgi veidot izrādi par šo tēmu un izmantojot šādu materiālu. Bet es uzskatu, ka šodien ir svarīgi runāt par mūsu laika, mūsu laikmeta īpatnībām, par cilvēku un varu, par to, kā vara salauž un pakļauj kontrolei cilvēkus, kā tā cīnās pret tiem, kas tai pretojas. Mūsu izrāde ir par Cilvēku un par to, kā saglabāt cilvēku sevī tik sarežģītos laikos. Un pats galvenais, "Pēdējais cilvēks" ir luga par lielu mīlestību un lielu kaisli."
"Daži literatūrzinātnieki Orvela romānu "1984" dēvē nevis par antiutopisku romānu, kā mēs esam pieraduši uzskatīt, bet gan par mīlestības romānu. Un daudzējādā ziņā es viņiem piekrītu – tāpēc mūsu priekšnesums būs spilgts, kaislīgs, smieklīgs, dzīvīgs, biedējošs un negaidīts. Katrs skatītājs šajā stāstā par "Pēdējo cilvēku" varēs atrast kaut ko savu, sev tuvu," saka režisors.
Džordža Orvela politiskā alegorija"1984" iznāca 1949. gadā, tobrīd runājot par lielvarām Otrā pasaules kara laikā un pēc tās, tomēr romāns savu aktualitāti nav zaudējis arī šodien. Romānā attēlotajā pasaulē nepastāv vārda un domas brīvība; ir tikai trīs izdomātas, karojošas, totalitāras valstis ar neierobežotu partijas varu, kuras nemitīgi kontrolē savu pavalstnieku domas un darbus.