Šī gada 1. martā 85. dzimšanas dienu svin talantīgā, muzikālā un enerģiskā latviešu teātra un kino aktrise Olga Dreģe. Par godu mākslinieces jubilejai sadarbībā ar Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvu, piedāvājam ieskatīties spilgtos mirkļos no aktrises karjeras.
Olga Dreģe (1938) dzimusi Madonas apriņķī. Beigusi Madonas 1. vidusskolu un pēc tam studējusi Rīgas Kultūras un izglītības darbinieku tehnikumā, kuru pabeigusi ar režijas un klubu darba organizatores diplomu. 1962. gadā beigusi Dailes teātra III studiju, bet kopš 1962. gada 11. septembra līdz pat šai dienai ir Dailes teātra aktrise.
"No visiem Dailes teātra 3. aktieru studijas absolventiem Olga Dreģe ir visnemierīgākā, skaļākā, pārgalvīgākā," tā par kursabiedreni grāmatā "Pēdējie romantiķi" ("Mansards", 2019) raksta teātra zinātniece Silvija Geikina. "Viņā ir kāds trakums, kāds neprāts. Viņa pati to nosaukusi par "lauku dullumu", kas pilnībā iedzimis no tēva."
Aktrise uz Dailes teātra skatuves nospēlējusi daudz spilgtu un interesantu lomu. Kā raksta Geikina – aktrisei nav bijis gadiem ilgi jāgaida līdz savām lielajām lomām, tās viņai tikušas jau pirmajā sezonā pēc uzņemšanas slavenajā Dailes teātra aktieru ansamblī.
Arī turpmākajos gados aktrise savu talantu varējusi realizēt daudzpusīgos un dažādos tēlos. Minam vien dažus no tiem - Terēze izrādē "Mežone", Ārija Raiņa darbā "Indulis un Ārija", Lēdija Anna "Ričardā III", Nora Mārša izrādē "Apsolītā zeme", Lidija Pavlovna izrādē "Barbari" , Agnese 1975. gada leģendārajā Arnolda Liniņa iestudējumā "Brands", vēlāk arī titullomā izrādē "Zāra Leandere", Anna Debestiņa "Dzīvīte, dzīvīte…" un "Dzīvīte, dzīvīte… otrā sērija". Kā vienu pēdējo gadu spožākajiem skatuves darbiem kritiķi un skatītāji vērtē Georga Frīdriha Hendeļa lomu izrādē "Iespējamā tikšanās", par kuru Dreģe tika nominēta arī "Spēlmaņu nakts" balvai labākās aktrises kategorijā.
Šajā sezonā skatītāji var vērot aktrisi uz Dailes teātra skatuves dvīnes lomā jaunajā Henrika Ibsena "Branda" iestudējumā, ko veidojis Viesturs Kairišs.
"Mākslas formas maiņas Olgas Dreģes liktenī nav kļuvušas par šķērsli. Vēl jo vairāk. Atskatoties uz daiļrades ceļu, vispirms gribas uzsvērt, ka viņa ir tāds kā sava kolektīva balsts. Olga Dreģe it kā ir Dailes teātra klints, kas jau 54 gadus stingri iztur dzīves un jaunrades smagumu, vilšanās un uzvaras gaviles," tā par aktrisi grāmatā "100 izcili Latvijas aktieri" (LU Akadēmiskais apgāds, 2019) raksta teātra zinātniece Maija Svarinska.
Uz kino ekrāniem Olga Dreģe iedzīvinājusi tādas skatītāju iemīļotas varones kā Anna filmās "Vella kalpi" un "Vella kalpi Vella dzirnavās", Jagna filmā "Liktenim spītējot" un , protams, Dagnija Tūtere "Limuzīns Jāņu nakts krāsā". Aktrise atveidojusi arī populāru seriālu varones, kā Hildu Vimbu "Sirdsmīļajā Monikā" un Lidiju Āboliņu "Ugunsgrēkā" un citos.
Aktrise no 1993. gada līdz 1996. gadam bijusi Saeimas deputāte. Viņa saņēmusi arī vairākus apbalvojumus, to starpā Lilitas Bērziņas balvu, IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni un "Spēlmaņu nakts" balvu par mūža ieguldījumu. Eduarda Smiļģa Teātra muzeja dārzā par godu aktrisei ir iestādīta paradīzes ābelīte.
Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs par godu aktrises jubilejai vietnē "Redzi, dzirdi Latviju" piedāvā iepazīties ar viņai veltītu tematisko kolekciju, kurā apkopoti audiovizuālie un foto dokumenti no arhīva fondiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
