Uz Čehova teātra vadītāja amatu pieteikušies septiņi pretendenti

Atklātā konkursa pretendentiem, kuri tiks izvirzīti vērtēšanai konkursa trešajā kārtā, būs jāiesniedz un nominācijas komisijai jāprezentē paša izstrādāts Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra turpmākās darbības attīstības piedāvājums pieciem gadiem. Minētajā piedāvājumā jābūt norādītam tā īstenošanas veidam un līdzekļiem, t.sk., mākslinieciskās darbības plānam, kas vērsts uz Latvijā un Eiropas sabiedrībā aktuālām tēmām, lai veicinātu piesaisti Latvijas kultūrtelpai un starpkultūru dialoga veidošanos, radošās komandas sastāvam mākslinieciskā plāna īstenošanai un personāla politikas stratēģijai, lai nodrošinātu teātra darbinieku atbilstību darbam valsts institūcijā atbilstoši "Noteikumos par valsts valodas zināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību" prasībām.

Jau ziņots, ka pretendentiem izvirzītās prasības ir nevainojama reputācija, akadēmiskā augstākā izglītība vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība sociālajās vai humanitārajās zinātnēs (izņemot pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību), vismaz divu gadu darba pieredze vadošā amatā valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrībā, biedrībā vai nodibinājumā, kas iegūta pēdējo septiņu gadu laikā, valsts valodas prasmes C1 līmenī un vismaz vienas svešvalodas (kas ir ES oficiālā valoda) zināšanas vismaz B1 līmenī atbilstoši Europass sistēmai, zināšanas un izpratne par kultūras nozari, īpaši par teātra nozari, zināšanas un izpratne par valsts kapitālsabiedrības darbību un vadību, t.sk. finanšu vadību, prasme prezentēt un argumentēti pamatot savu viedokli.

Tāpat tiks vērtētas likumdošanā noteiktās valdes locekļu amata pretendentu kompetences, no kurām kā būtiskākās noteiktas: komandas vadīšanas, stratēģiskais redzējums, orientācija uz rezultātu sasniegšanu un lēmumu pieņemšana un atbildība.

Pieteikumus Rīgas Krievu teātra valdes locekļa amatam izvērtēs speciāli izveidota nominācijas komisija, kuras priekšsēdētājas pienākumus pilda KM valsts sekretāre Dace Vilsone, komisijas priekšsēdētājas vietniece – KM valsts sekretāres vietniece attīstības un finanšu jautājumos Baiba Zakevica, komisijas locekļi ir VSIA "Jaunais Rīgas teātris" valdes locekle Gundega Palma, Pārresoru koordinācijas centra Kapitālsabiedrību pārvaldības nodaļas konsultante Kristīne Priede, neatkarīgā eksperta statusā komisijā pieaicināts Teātra padomes loceklis, Latvijas Teātra darbinieku savienības valdes priekšsēdētājs Ojārs Rubenis.

Atbilstoši likumdošanā noteiktajam Rīgas Krievu teātra valdes locekļa atalgojums paredzēts 3 414 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas.

Atgādinām, ka šī gada sākumā kļuva zināms, ka Kultūras ministrija, kas ir Rīgas Krievu teātra kapitāldaļu turētāja, bija lēmusi nepagarināt līgumu ar līdzšinējo teātra vadītāju Danu Bjorku un izziņot jaunu konkursu uz šo amatu. Drīz pēc tam atklājās, ka ministrija saņēmusi vairākas sūdzības par Bjorku, tai skaitā par nelojalitāti. Pati Bjorka pauda, ka ir ierauta politisko spēlīšu gaļasmašīnā un atzina, ka ir gatava no jauna piedalīties konkursā par šo amatu.

Aktrise un kultūras pasākumu producente Dana Bjorka par Rīgas Krievu teātra vadītāju kļuva 2017. gadā, pēc tam, kad amatu pameta ilggadējais teātra vadītājs Eduards Cehovals. Dana Bjorka absolvējusi Latvijas Kultūras akadēmiju, iegūstot maģistra grādu kultūras menedžmentā. Danai Bjorkai tobrīd bija septiņu gadu pieredze kultūras pasākumu organizēšanā un vadīšanā biedrībā "Skatuves Mākslas Producentu fonds". Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī kā aktrise Bjorka strādāja astoņus gadus. Bjorka arī vairākkārt bijusi nominēta "Spēlmaņu nakts" balvai. Arī iepriekšējā sezonā viņa tika novērtēta ar "Spēlmaņu nakts" nomināciju kategorijā "Labākā aktrise" par karalienes Elizabetes I lomu izrādē "Lai dzīvo Karaliene, vivat!".