Mākslinieka Edgara Ozoliņa rokrakstu atpazīst gan karikatūru, gan bērnu grāmatu ilustrāciju cienītāji, bet reti kurš zina, ka 20. gadsimta 70. gadu vidū Ozoliņš kaldināja pats savu utopisku plānu par Latvijas neatkarības atgūšanu. Viņš gribēja no trimdas baltiešiem, apzināti tos pavairojot vajadzīgajā daudzumā, Islandē izveidot baltiešu armiju un, rūpīgi izvēlētā brīdī uzbrūkot PSRS, trīsdienu karā atbrīvot Latviju, Lietuvu un Igauniju.
Reinis Suhanovs: "Edgars Ozoliņš dzīvoja ārējas nebrīves laikmetā un savas pretpadomju fantāzijas skicēja un pierakstīja. Domājams, savai iekšējai vajadzībai, iespējams, lai izdzīvotu – izšautu naidu, ilgas un dusmas uz papīra. Šie sapņi par alternatīvu realitāti, pavisam citādu pasaules vēsturi, kurā Baltijas valstu tautām pēc padomju okupācijas ir cits liktenis, uzrunā mani ar savu asprātību un mīlestību pret tautu, bet arī pārbauda manas politkorektuma robežas. Ozoliņa fantāzijas nav sistematizētas, un arī mēs izrādē cenšamies saglabāt piezīmju klades kolāžas noteiktu ritmu. Uzdodam sev jautājumus par brīvības jēdzienu. Ko nozīmē būt brīvam ārējas nebrīves apstākļos, kā dzīvot brīvi un sadzīvot ar savām traumām? Kā sadzīvot ar savu biogrāfiju vai valsts vēsturi?"