Vera Singajevska 2
Foto: Publicitātes foto
Latvijas Kultūras akadēmijas Eduarda Smiļģa Teātra muzejā "Sarunās Smiļģa kabinetā" 28. aprīlī pulksten 18 varēs atcerēties un godāt talantīgo un publikas mīlēto aktrisi Veru Singajevsku viņas 100. dzimšanas dienā. Tiks atklāta arī māksliniecei veltīta izstāde, kuru veidoja muzeja vadītājs Jānis Siliņš un scenogrāfs Ivars Noviks.

Vera Singajevska-Āboliņa (28.04.1923– 26.04.2014) vispirms kļuva par "pilntiesīgu bērnu dārznieci un skolotāju", ko apliecina 1943. gada 24. maija izdotā Pagaidu apliecība, bet no 1945. gada līdz 1953. gadam bija Jelgavas teātra aktrise. Pēc teātra likvidācijas kļuva par Jaunatnes teātra aktrisi, kurā nostrādāja līdz pat teātra slēgšanai 1992. gadā.

Kā raksta Teātra muzeja vadītājs Jānis Siliņš, Vera Singajevska radīja brīnišķīgu skatuves tēlu galeriju, kurā bija gan pasaku tēli, puikas un meitenes, dažādi dzīvnieki, groteski personāži, retumis arī īsti dramatiskas varones, kā Kuraža Bertolda Brehta "Kuražas māte un viņas bērni" (rež. Ādolfs Šapiro, 1968) iestudējumā.

Kā atgādina Siliņš, Singajevska bija lieliska stāstniece un latviešu klasiskās literatūras interpretētāja, daudzām paaudzēm atmiņā palika viņas Jāņa Jaunsudrabiņa "Baltās grāmatas" un Valda "Staburaga bērni" dzīvie un darbīgie lasījumi, kurus redzēja un dzirdēja ļoti daudzās Latvijas skolās un kultūras namos. Padomju laikos tam bija liela vērtība, jo vēstīja par pilnīgi citādām un ētiski skaidrām cilvēku savstarpējām attiecībā, norāda Teātra muzeja vadītājs. Bieži šādas programmas Vera Singajevska veidoja kopā ar dzīvesbiedru, aktieri Tālivaldi Āboliņu. Vēlākajos gados tika veidotas programmas, kurās piedalījās arī viņu dēli Gundars (šobrīd, JRT aktieris) un Māris (LTV skaņu operators).

Vislielāko ievērību un panākumus Vera Singajevska ieguva ar Karlsona tēla atveidi Jaunatnes teātra ļoti populārās un mākslinieciski spilgtās Astrīdas Lindgrēnas darbu dramatizējumu izrādēs: "Brālītis un Karlsons, kas dzīvo uz jumta" (1968) un "Karlsons lido atkal" (1973, abām režisors Nikolajs Šeiko). Katrai jaunai skatītāju paaudzei tas bija neatkārtojums emocionāls un psiholoģisks piedzīvojums, jo tajā bija tāda skatuviskās brīvības un improvizācijas amplitūda, kas deva arī ētiskas un estētiskas vērtības, par Jaunatnes teātra leģendāro iestudējumu vēsta Siliņš.

Vera Singajevska 1995. gadā apbalvota ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, 1997. gadā "Spēlmaņu nakts" balvu par mūža ieguldījumu teātra mākslā. Aktrse ir iekļauta Silvijas Radzobes un autoru kolektīva sagatavotajā grāmatā "100 izcili Latvijas aktieri".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!