Kā vēsta izrādes veidotājas, iestudējuma pamatā ir 1486. gadā sarakstītais "Malleus Maleficarum" jeb "Raganu veseris". Tā vairākus gadsimtus bija pasaulē pārdotākā grāmata aiz Bībeles. Šī grāmata izvērš juridiski teoloģisku teoriju par sievietes dabu, to attēlojot kā normālās (vīriešu) pasaules apgriezto spoguli, un pierādot, ka sievietes jau pēc savas dabas ir bīstamas un neuzticamas. Negantākās no viņām ir konkubīnes, tām seko vecmātes, un, visbeidzot - sievas, kas valda pār saviem vīriem. "Kad sieviete pati pie sevis domā, viņa domā ļaunu", raksta grāmatas autors Heinrihs Krāmers.
"Raganu veseris" tika plaši lietota raganu prāvās visā pasaulē, tomēr tā nav grāmata par "raganām", bet gan par sievietēm, mūsdienās to uzlūko kā Rietumu mizogīnijas pirmtekstu. Viens no secinājumiem Briseles universitātes apjomīgajā pētījumā "Raganas", kas aplūko šī fenomena vēsturi no senlaikiem līdz pat mūsdienām: raganas tēlu, estētiku un mītus par to, ko raganas dara, radījušivaras pozīcijās esoši vīrieši viduslaikos. Dažām parādībām, piemēram, raganu sabatam, visticamāk nekad nav bijis atbilsmes realitātē.