Lilita Bērziņa (īstajā vārdā Lilija Priede-Bērziņa) dzimusi 1903. gada 17. jūlijā Rīgā un beigusi Rīgas pilsētas 3. ģimnāziju. Lai gan vidusskolas pēdējās klasēs viņa apmeklēja dramatiskos kursus un pēc tam "Latvju filmas" kursus, viņas aktiermākslas ceļš sākās nejauši – 19 gadu vecumā, kad viņu uzrunāja, aicinot piedalīties mēmajā spēlfilmā "Psihe" (1922). Tajā viņas partneris bija Eduards Smiļģis, kurš savukārt uzaicināja viņu spēlēt Dailes teātrī.
Aktrise uz Dailes teātra skatuves nospēlējusi plašu varoņu gammu, kopumā vairāk nekā 300 lomu. Karjeru viņa sāka ar mazām lomām, kurām nebija teksta – lielākā nozīme tika piešķirta viņas izskatam un kustībām. Taču laika gaitā viņai tika dotas aizvien nozīmīgākas lomas. 1930. gados viņa jau bija Dailes teātra vadošā aktrise.
Tikai dažas no izcilākajām Lilitas Bērziņas lomām ir Dezdemona ("Otello"), Johanna ("Orleānas jaunava"), Spīdola ("Uguns un nakts"), Marija Stjuarte ("Marija Stjuarte''), Anna Kareņina ("Anna Kareņina"), Maša ("Trīs māsas"), Pulkveža kundze ("Pulkveža atraitne jeb ārsti nezina nekā"). Aktrises pēdējā loma teātrī bija vecmāmiņa Berežkova izrādē "Krauja".
Arī uz kino ekrāniem Lilita Bērziņa iemiesojusies dažādos tēlos, taču absolūti leģendāras un arī mūsdienu skatītāju mīlētas ir divas – Mirtas tante ("Limuzīns Jāņu nakts krāsā") un Paulīne ("Tās dullās Paulīnes dēļ"). Aktrise piedalījusies arī filmās "Salna pavasarī", "Lāčplēsis", "Mans draugs – nenopietns cilvēks" u.c.
Lilitas Bērziņas vārdā nosaukta balva, kuru kopš 1987. gada pasniedz aktrisēm par spilgtu un izcilu aktierdarbu iepriekšējās sezonās. 2023. gadā šo balvu saņēma Dailes teātra aktrise Ieva Segliņa.
Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs par godu izcilās aktrises jubilejai vietnē "Redzi, dzirdi Latviju" piedāvā iepazīties ar viņai veltītu tematisko kolekciju, kurā apkopoti audiovizuālie un foto dokumenti no arhīva fondiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
