Vakar, 1. augustā tika paziņots, ka režisors Elmārs Seņkovs vairs neturpinās būt Latvijas Nacionālā teātra mākslinieciskais vadītājs. Šo informāciju 1. augusta rītā pauda jaunais Nacionālā teātra direktors Māris Vītols, bet pēcāk informācija apstiprināta arī Nacionālā teātra preses konferencē, kurā stāstīts par gaidāmās sezonas aktualitātēm un plāniem.
Elmārs Seņkovs, skaidrojot iemeslus aiziešanai no Nacionālā teātra, norādīja uz to, ka viņam un Mārim Vītolam neizdevās atrast kopsaucēju tālākai sadarbībai. Viņš uzsvēra, ka Jāņa Vimbas – Nacionālā teātra iepriekšējā direktora – laikā uzsāktais mākslinieciskās vadības modelis deva viņam gan pilnu māksliniecisko atbildību, gan brīvību pār repertuāru, trupas izveidi un aktīvu sadarbību ar mārketingu. "Māra Vītola darbības modelis to neparedz, kā rezultātā nesaskatu iespēju sasniegt nospraustos mākslinieciskās izcilības mērķus," raksta Seņkovs sociālajā medijā "Facebook".
Seņkovs arī vērsās pret Kultūras ministriju (KM), norādot uz vairākiem komunikācijas u. c. aspektiem jaunā Nacionāla teātra direktora izraudzīšanas procesā, piemēram, uz to, ka konkursa gaitā nav notikusi konsultēšanās ar mākslinieciskās vadības komandu par pretendentu izvēli.
Naktī no 1. uz 2. augustu sociālajā medijā "Facebook" savu komentāru par Nacionālā teātra situāciju paudis Jaunā Rīgas teātra (JRT) mākslinieciskais vadītājs, režisors Alvis Hermanis. "Skatos uz viņu (Nacionālā teātra) vakardienas sezonas atklāšanas fotogrāfiju," raksta Hermanis. "Tur zālē sēž viss teātra kolektīvs – cilvēki, kuri nostrādājuši šai profesijā visu savu mūžu. Cienījami profesionāļi. Un viņu priekšā stāv jaunais direktors, kuram teātra jomā tā ir vispār pirmā diena mūžā. Un viņš būs viņu vadītājs. Viņš viņus vedīs, tātad. Un visi tai fotogrāfijā laimīgi smaida."
Alvis Hermanis piedāvā salīdzinājumu: "Iztēlojamies, ka lidmašīnas salonā ienāk cilvēks un saka, ka viņš šodien grib pasēdēt pilota kabīnē, jo viņam arī gribās izmēģināt ko jaunu dzīvē. Vai vēl precīzāk – profesionāla orķestra diriģenta vietā nostājas cilvēks, kurš pat nevienu dienu nav gājis mūzikas skolā. Vai ir iespējams iztēloties vēl absurdāku bildi? Bet nez kāpēc visiem tā liekas normāla."
Kultūras ministrija, kā raksta Alvis Hermanis, ir "iedibinājusi pasaulē vēl nebijušu "know-how": teātrus vada direktori un nevis mākslinieciskie vadītāji." Viņš norāda uz to, ka "visur citur teātra vadītājus izraugās pēc viņu mākslinieciskās programmas. Un tad šie vadītāji paši piemeklē saimniecības pārvaldniekus. Direktors teātrī apkalpo māksliniekus un nevis otrādi. Katrs intendants tur pats izraugās savu finanšu direktoru." Tagad Latvijā, uzskata Hermanis, tas notiekot pilnīgi otrādi. "Kamēr režisori/vadītāji iekopj dārzu gadu garumā, direktori/producenti māk tikai nolasīt un andelēties ar to augļiem. Kurus īstenībā audzējuši citi," raksta Hermanis.
Tāpat JRT mākslinieciskais vadītājs kritizē praksi izraudzīties teātru vadītājus, "slēpjoties aiz kaut kādām komisijām, kuras sastāv no konkurējošo teātru kolēģiem," kas, pēc Hermaņa domām, ir "pilnīgs nonsenss". Viņš norāda uz to, ka "anonīmie ierēdņi" šādā teātra vadītāja izraudzīšanas procesā nenes nekādu atbildību.
Alvis Hermanis uzskata, ka ir notikusi grandioza kļūda, kuru vēl iespējams labot.
.