"Delfi" jau informēja, ka šonedēļ, nespējot vienoties par piemērotāko sadarbības veidu ar jauno Nacionālā teātra direktoru Māri Vītolu, par lēmumu atstāt teātra mākslinieciskā vadītāja posteni paziņoja režisors Elmārs Seņkovs, bet vēlāk par aiziešanu no teātra vēstīja arī viņa komandas biedri – mākslinieks Reinis Suhanovs, komponists, teātra Muzikālās nodaļas vadītājs Edgars Mākens un kustību māksliniece Elīna Gediņa. Šonedēļ teātri atstājis arī aktieris Arturs Krūzkops, kurš gan skaidrojis, ka viņa lēmums nav saistīts ar direktora maiņu.
4. augusta vakarā par situāciju Nacionālajā teātrī publiski izteicies arī nu jau tā bijušais direktors Jānis Vimba.
"Divas nedēļas esmu vērojis notikumus Latvijas Nacionālajā teātrī (turpmāk LNT)," raksta Vimba sociālajā medijā "Facebook". "Vienmēr esmu iesaistījies VISOS procesos LNT. Arī mākslinieciskajos. Un arī Elmāra Seņkova laikā, jo esmu diplomēts režisors un aktieris."
Jānis Vimba uzskata, ka teātra direktoram primāri ir saimnieciskie, organizatoriskie, finanšu un ražošanas darba pienākumi, lai "MĀKSLINIEKI varētu veikt SAVUS darba pienākumus."
Vimba bija Nacionālā teātra direktora amatā no 2018. gada 27. jūnija līdz 2023. gada 23. jūlijam, kad viņu nomainīja Māris Vītols, kas uzvarēja atklātā konkursā – Kultūras ministrijas nominācijas komisija viņu par spēcīgāko atzina starp 14 pretendentiem.
Jānis Vimba atgādina, ka viņš bija Nacionālā teātra direktors arī kovida laikā, kad "Latvijas teātru mākslinieciskā darbība bija daļēji vai pilnībā neiespējama." Savā "Facebook" ierakstā viņš uzskaita 84 punktus, kurus paveicis kā teātra direktors – teātrī iestudētas 73 jaunas izrādes un koncertuzvedumi; atjaunots mākslinieciskā vadītāja amats (Elmārs Seņkovs); izveidota mākslinieciskā komanda (Edgars Mākens, Reinis Suhanovs, Elīna Gediņa); ar Latvijas Kultūras akadēmiju noslēgts nodomu protokols, atbalstot jaunā aktieru kursa mācību procesus; sakārtotas autortiesības un līgumi, konsultējoties ar "AKKA/LAA"; sakārtots LNT arhīvs atbilstoši LVA prasībām; palielināts LNT aktieru atalgojums vidēji par 50% un darbinieku atalgojums vidēji par 40%; nodrošināta stabila LNT finanšu plūsma bez zaudējumiem; ieviesta jauna LNT grafiskā identitāte; izstrādāts LNT Nākotnes zāles piebūves projekts un vairākus citus (pilnībā ar tiem iespējams iepazīties Vimbas "Facebook" ierakstā).
"Iespējams, tas nav pietiekoši, bet vai tas ir maz?" jautā Vimba. "Un, ja šis nebija jādara LNT Valdes loceklim, tad – KAM TAS BIJA JĀDARA?" Viņš uzsver, ka ir vadījis teātri "caur "mēs" prizmu", un pateicas darbiniekiem par kopā paveikto.
4. augusta rītā jaunais teātra direktors Māris Vītols intervijā Latvijas Radio paziņoja, ka teātra kolektīvs ir pārvarējis iekšējo sašķeltību un visas domstarpības ir palikušas pagātnē.
Vītols Latvijas Radio teica, ka nav pareiza vai nepareiza teātra mākslinieciskās vadības modeļa. Viens no tiem ir, kad mākslinieciskais vadītājs uzņemas pilnībā visu atbildību – teātra valdes loceklis nav šajā procesā iesaistīts, taču šis modelis, pēc Vītola domām, nav ilgtspējīgs. Līdz ar to arī viņš piedāvājis savu modeli, kas paredz, ka šajā procesā iesaistīts arī teātra valdes loceklis jeb direktors.
Jaunā Rīgas teātra (JRT) mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis Nacionālajā teātrī notiekošo nosaucis par grandiozu kļūdu. Viņš, līdzīgi Seņkovam, kritizē Kultūras ministriju, kas, kā raksta Hermanis, ir "iedibinājusi pasaulē vēl nebijušu "know-how": teātrus vada direktori un nevis mākslinieciskie vadītāji."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
