Teātra un kino zinātnieces, mākslas zinātņu doktores Valentīnas Freimanes (1922–2018) vārds asociējams ar Latvijas kultūrvides pilnveidošanu un iekļaušanu globālās kultūras kontekstā. Par spīti politiskā režīma liktajiem šķēršļiem kopš 20. gadsimta 60. gadiem Freimane radīja alternatīvu izglītības sistēmu, kļūstot vairākām padomju paaudzēm par “logu uz Eiropu”, izplatot zināšanas un veicinot izpratni par pasaules teātra un kino procesiem, personībām un parādībām.
Izstāde “Gadsimta lieciniece. Satikšanās ar Valentīnu Freimani” iepazīstinās ar izcilās kino un teātra zinātnieces dzīvesstāstu un personību. Svarīga izstādes sastāvdaļa ir audio un video materiāli – tās ir intervijas, raidījumi un filmas par un ar Freimani, veidotas Latvijā un Vācijā.
2022. gadā izstāde jau bija apskatāma Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, taču Liepājai tā veidota praktiski no jauna, papildinot ar maz zināmiem faktiem par Valentīnas Freimanes Liepājā pavadīto laiku no 1950. līdz 1963. gadam, kad viņa pilnībā izmainīja reģionālās publicistikas stilu un radīja liepājniekos to kultūras apziņu, kas šodien visiem liekas tik pašsaprotama un ļāva Liepājai iegūt “Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027” godu.
Izstāde izseko Valentīnas Freimanes dzīvesstāstam arī Rīgas un Berlīnes posmos, to atspoguļo fotogrāfijas, dokumenti, personīgi priekšmeti, video un tekstu fragmenti.
Izstādes tekstu un materiālu atlasi veidoja kino zinātniece Anita Uzulniece un teātra zinātnieces Margarita Zieda un Vēsma Lēvalde. Izstādes vizuālo tēlu izstrādājusi Anna Heinrihsone, mākslinieces asistente – Dace Lanka. Projekta vadītāja ir Kristīne Jākabsone. Izstādē izmantoti eksponāti no Valentīnas Freimanes ģimenes, Anitas Uzulnieces un Grēviņu ģimenes privātajiem arhīviem, saturu veido Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Liepājas teātra, Liepājas Universitātes, Liepājas muzeja un citu arhīvu materiāli. Ekspozīciju papildina Valentīnas Freimanes citāti no sniegtajām intervijām un grāmatām, kā arī zinātnieces audzēkņu atmiņām.
Izstāde būs skatāma līdz 28. septembrim, ieeja ir bez maksas.
Papildinot izstādi “Gadsimta lieciniece. Satikšanās ar Valentīnu Freimani”, tās norises laikā būs skatāmi arī trīs kinolektoriji:
- 8. septembrī plkst. 17.00 – “Paradīzes bērni” (1946, režisors Marsels Karnē);
- 15. septembrī plkst. 17.00 – “Atlanta” (1934, režisors Žans Vigo);
- 22. septembrī plkst. 17.00 – “Ilo kunga brīvdienas” (1953, režisors Žaks Tatī).
Kinolektoriju ievadā tiks atskaņoti Valentīnas Freimanes 2011. gadā Mākslas festivālā “Cēsis” sniegtie ievadvārdi par attiecīgo filmu. Kinolektoriji tapuši sadarbībā ar Francijas institūtu Latvijā un Mākslas festivālu “Cēsis”. Ieeja kinolektorijos ir bez maksas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
