Liepājas teātra valdes loceklis Herberts Laukšteins noraida aktieru pārmetumus par komunikācijas iespēju trūkumu.
Laukšteins atzina, ka pēc šodienas tikšanās ar aktieriem viņš jūtoties nedaudz nodots, taču ar tīru sirdsapziņu par paveikto teātrī.
Viņš šodien sanāksmē aktieriem esot izskaidrojis visu, ko viņi pārmetuši. Laukšteins atzīst, ka atsevišķos jautājumos viņš esot piekritis pārmetumiem, taču viņš nevarot piekrist pārmetumam par komunikācijas trūkumu.
"Uzņēmuma valde katru trešdienu laikā no plksten 10 līdz 12 ir atvēlējusi laiku sarunām ar aktieriem un teātra darbiniekiem. Aktieri nav nākuši pie valdes ar priekšlikumiem vai individuāli runājuši par kādām problēmām," skaidro Laukšteins.
Viņš piebilst, ka pagājušās sezonas beigās ar katru aktieri individuāli pārrunāti aktuālie jautājumi, un tolaik neviens neesot izteicis kādus pārmetumus.
Laukšteins informēja, ka šodien uz sapulci bija aicināts, taču nebija ieradies vienīgais štata režisors Dmitrijs Petrenko, kurš no 14. septembra stāsies Igaunijas Krievu teātra mākslinieciskā vadītāja amatā. Petrenko līgums ar Liepājas teātri ir noslēgts līdz šā gada beigām. Jaunajā sezonā viņš iestudē vienu izrādi lielajā zālē un otru – mazajā zālē. Laukšteinam neesot informācijas, ka kāds no šiem iestudējumiem netiks īstenots.
Runājot par turpmākajām iecerēm, Laukšteins atgādināja, ka 15 gadu laikā teātrī štata režisori ir bijuši vien divi. Pārējā laikā repertuāra jautājumi ir bijuši viņa kompetencē, piesaistot viesrežisorus. Viņš uzskata, ka arī turpmāk var pats iesniegt lugu nosaukumus un pieteikt režisoru Repertuāra padomei, kas to apstiprinās vai noraidīs.
"Man līgums ar pašvaldību ir līdz 3. septembrim. Tad jau redzēs, kāds būs pašvaldības viedoklis. Taču man teātrī ir saplānoti darbi līdz 2027. gadam, un es ceru, ka varēšu tos arī īstenot," pauda Laukšteins.
Vērtējot savu veikumu 15 gadu laikā, teātra vadītājs uzskata, ka viņam nav sev ko pārmest, jo rezultāti esot ar plus zīmi. "Manu veikumu atzinīgi ir novērtējuši gan skatītāji, gan teātra profesionāļi Latvijā un ārzemēs," lepojas Laukšteins.
Viņš uzskata, ka iebildumus pret valdes darbu ir paudusi vien neliela daļa no 100 cilvēku lielā Liepājas teātra darbinieku kolektīva.
Rezumējot šodienas sanāksmi, Laukšteins atzina, ka viņš nevar nosaukt kādu konkrētu rezultātu.
Jau ziņots, ka Liepājas teātra aktieri atklātā vēstule pašvaldības vadītājam Gunāram Ansiņam ("Liepājas partija") pauduši aicinājumu pašvaldībai izsludināt atklātu konkursu uz valdes locekļa un mākslinieciskā vadītāja vietām.
Liepājas teātrī notikušajā aktieru trupas sapulcē, kurā piedalījās 17 aktieri, pārrunātas aktuālās problēmas Liepājas teātrī, proti, valdes locekļa Herberta Laukšteina nevēlēšanās tikties ar visiem aktieriem, kamēr nebūs notikusi viņa pārvēlēšana, aizbildinoties ar laika trūkumu.
Tāpat aktieri ir satraukti par trīs kolēģu – Egona Dombrovska, Madaras Viļčukas, Edgara Pujāta – un galvenā režisora Dmitrija Petrenko aiziešanu no Liepājas teātra.
Aktieri kā nozīmīgu problēmu minējuši arī komunikācijas trūkumu starp valdi un aktieriem – par Petrenko aiziešanu, nākamās sezonas iestudējumiem viņi uzzinot no medijiem, ne no vadības. Turklāt valdes locekle Eva Ciekurze komunikācijā ar aktieriem esot nemanāma.
Liepājas teātra aktieri uzskata, ka netiek pilnīgi izmantots Klaipēdas kursa potenciāls, un viņus mācot šaubas par jaunā kursa turpmāko attīstību, jo kursa vadītājs Petrenko, kurš viņus izaudzinājis un kuram bijusi vīzija par aktieru ilgtermiņa attīstību, aiziet prom, un ir neziņa par turpmāko.
Šo problēmu dēļ aktieri vienbalsīgi nolēmuši lūgt pašvaldības vadību atlikt automātisku Liepājas teātra valdes locekļu Laukšteina un Ciekurzes pārvēlēšanu, tā vietā izsludinot atklātu konkursu uz valdes locekļa un mākslinieciskā vadītāja vietām. Aktieri esot neapmierināti ar kultūrpolitikas īstenošanu Liepājas teātrī un vadības stilu. Viņi vēlētos valdes locekli mākslinieciskajos jautājumos, kurš rūpētos par visas trupas attīstību, veidotu teātra repertuāru, domājot par aktieru attīstību, samērīgu noslodzi.
Liepājas teātra valdes pilnvaru termiņš beigsies šā gada septembrī.
Kā informēja Liepājas domes priekšsēdētāja padomniece Santa Margeviča, Ansiņš esot informēts par situāciju un turpmākie rīcības soļi tikšot izsvērti pēc sarunām ar Liepājas teātra aktieru trupu, kā arī teātra vadību.
Kā liecina "Firmas.lv" informācija, SIA "Liepājas teātris" apgrozījums pērn bija 653 927 eiro un uzņēmuma zaudējumi sasniedza 71 687 eiro.
Uzņēmums "Liepājas teātris" ir dibināts 1998. gada 24. februārī, tā ir pašvaldības dibināta kapitālsabiedrība, kurā visas kapitāla daļas pieder Liepājas pašvaldībai. Pēc pašvaldībā paustā, teātris ir profesionāls reģionālais muzikāli dramatiskais teātris ar pastāvīgu un augsti kvalificētu trupu, kas piedāvā daudzveidīgu, mākslinieciski bagātu un kvalitatīvu repertuāru ikvienam reģiona iedzīvotājam, un ir Kurzemes mākslas, mūzikas, teātra un kultūras centrs.