Šī gada 28. augustā aprit 100 gadi kopš dzimusi Latvijas Nacionālā teātra aktrise Velta Līne. Māksliniece, par kuru režisore Vera Baļuna teikusi: "Viņa varēja visu. Traģēdiju. Komēdiju. Visu! Prīma! Absolūta!". Pieminot aktrisi, piedāvājam aplūkot Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva fotodokumentus, kuros redzama pazīstamā skatuves un ekrāna māksliniece.
Velta Līne ir dzimusi Rīgā 1923. gada 28. augustā. Mācījusies Grīziņkalnā, Rīgas 38. pamatskolā, vēlāk Rīgas 3. ģimnāzijā. Jau no bērnības sapņojusi kļūt par aktrisi, Velta Līne 1942. gadā tika uzņemta Rīgas Tautas teātra aktieru studijā, kuru nepabeidza, jo, bēgot no frontes līnijas, nokļuva Kurzemes katlā. Paralēli teātra studijām topošā aktrise apguvusi arī bērnudārza audzinātājas arodu.
1945. gadā atgriezusies Rīgā, Velta Līne tika uzņemta LPSR Valsts Drāmas teātra trupā un studijā, un pēc gada, aizstāvot diplomdarbu izrādē "Pelnrušķīte", kļuva par kvalificētu aktrisi.
Aktrise aizvadījusi bagātīgu darba mūžu, nospēlējot vairāk nekā 100 lomu teātrī, to skaitā gandrīz visas latviešu un pasaules klasiskās dramaturģijas skaistākās sieviešu lomas: Kristīni Rūdolfa Blaumaņa "Ugunī", Noru Henrika Ibsena "Leļļu namā", Katarīnu Viljama Šekspīra "Spītnieces savaldīšanā", Dezdemonu "Otello", Ofēliju "Hamletā", Zāru, Antoniju un Pindacīšu Blaumaņa "Skroderdienās Silmačos", Indrānu māti Blaumaņa "Indrānos", Rozi "Man 30 gadu" un vēl daudzas citas.
Kā grāmatā "100 izcili Latvijas aktieri" raksta teātra kritiķe Zane Radzobe, Velta Līne daudzu jaunībā nospēlēto varoņu-mīlētāju dēļ Latvijas teātrī kļuva par sinonīmu Sievišķībai un Mīlestībai. "Laikā, kurā nenogurstoši tika skandināts, ka jebkuras jūtas ir egoisms un patiesā dzīve atrodama tikai, uzupurējoties sociālisma labā. Līnes varones atļāvās mīlēt bez jebkādiem ideoloģiskajiem rāmjiem un ienesa samākslotajos ideoloģiskajos konceptos siltu cilvēcību, kam savukārt kaislīgi atsaucās publika."
Velta Līne arī filmējusies 25 kinolomās. Zināmākās no tām – Zelmas loma filmā Oļģerta Dunkera filmā "Cīrulīši" (1980), kā arī Krišjāņa Barona sievas Dārtas loma filmā "Dzīvīte" (1989, rež. Aivars Freimanis).
Par mūža ieguldījumu teātra mākslā 2000. gadā Velta Līne godināta "Spēlmaņu nakts" ceremonijā. Savukārt 2003. gadā saņēma "Spēlmaņu nakts" balvu kā labākā aktrise par Fainas Raņevskas lomu izrādē "Divas sirdis".
Velta Līne bija precējusies ar aktieri Gunāru Cilinski (1931-1992). Aktrise mirusi 2012. gada 31. decembrī, 89 gadu vecumā, apbedīta Rīgas I Meža kapos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
