Tautā mīlētajam teātra un kino aktierim Uldim Dumpim – 80  (2)

Uldis Dumpis Nacionālajā teātrī vairāk nekā 50 gadu ilgās karjeras laikā ir nospēlējis vairāk nekā 150 lomu. "Bez Dumpja Nacionālo teātrī nav iespējams iedomāties. Viņa cilvēciskais un profesionālais statuss teātra vidē un publikā ir ļoti augsts," tā par aktieri grāmatā "100 izcili Latvijas aktieri" raksta teātra pētniece Zane Radzobe. Tāpat aktierim bijis bagātīgs kino lomu klāsts – viņš filmējies vairāk nekā 80 dažādās filmās, tāpat populāri ir viņa spēlētie tēli televīzijas seriālos.

Arī 80. dzimšanas dienā Uldis Dumpis būs uz Nacionālā teātra skatuves, kur īpašā uzvedumā viņu sveiks gan kolēģi, gan laikabiedri, gan arī talanta cienītāji.

Pirms svinībām Nacionālajā teātrī, 3. oktobrī, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī Uldim Dumpim pasniedza cildinājuma rakstu. Svinīgajā pasākumā piedalījās arī aktiera dzīvesbiedre, televīzijas režisore Daina Dumpe, kā arī meita Dace Dumpe, kā arī pāra mazbērni un mazmazbērni.

"No sirds godinu sirsnīgu, labestīgu un humora pilnu zemgalieti, virtuozu raksturlomu meistaru, kurš ar savu talantu, cilvēcīgo siltumu un personības spēku ieguvis paliekošu tautas godu un mīlestību. Jūsu atveidotie teātra un kino varoņi ir tik leģendāri, ka vairāku paaudžu skatītāju sirdīs un atmiņās dzīvo ne tikai kā personāži, bet arī kā dzīvi cilvēki. Latvijas teātra vēsturē ierakstītas arī ar Jūsu balsi un emocijām nospēlētās lomas Radioteātrī. Patiesā sirsnībā cildinu Jūs par dāsno, skatuvei veltīto, mūžu un izcilo devumu Latvijas kultūrā," pauda prezidents.

Par godu jubilejai Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs un "Delfi" piedāvā iepazīties ar fotodokumentiem, kuros redzams aktieris Uldis Dumpis dažās no populārākajām lomām kino un teātrī.

Uldis Dumpis dzimis 1943. gadā Bauskā. Pirmos dzīves gadus pavadījis dzimtas mājās Īslīces pagastā, vēlāk ar māti pārcēlušies uz Rundāles pagastu un Bausku. Skolas gaitas Uldis Dumpis sācis Īslīces pamatskolā, mācījies Pilsrundāles septiņgadīgajā skolā, 1961. gadā beidzis Bauskas vidusskolu.

Lai arī jaunieša nodoms bijis studēt ģeogrāfiju, izvēle kritusi par labu skatuves mākslai. Studijas uzsāktas Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātē. Pēc tās absolvēšanas, no 1965. gada Uldis Dumpis kļuva par Nacionālā teātra aktieri un ir šī teātra neatņemama vērtība līdz pat šai dienai.

"Dumpis spēlē tā, kā vislabāk izrādei, nevis pašam. Turklāt viņš ir daudzšķautņains, mainīgs aktieris un patiešam – vienmēr patiess. Tomēr tas nenozīmē, ka Dumpis lomās atsakās no savs viegli groteskās, ironiskās spēles manieres, tādēļ īsti veiksmīgas lomas aktierim tapušas, kas režisori apzināti izmantojuši viņa talanta specifiskās iezīmes. Dumpis līdzinās dārgam instrumentam. Viņš ir vērtība pats par sevi. Bet uz viņa ir jāprot spēlēt," grāmatā "100 izcili Latvijas aktieri" raksta Zane Radzobe.

Ulda Dumpja radošajā biogrāfijā ir īpaši bagāts lomu klāsts. Viņš uz Nacionālā teātra skatuves debitēja jau studiju gados, bet pirmā lielā loma teātrī bija Arvīda Griguļa lugā "Savu lodi nedzird". Populārāko lomu sarakstā ir Lilioms Ferenca Molnāra lugā "Lilioms" (1971), Ābrams Rūdolfa Blaumaņa "Skroderdienās Silmačos" (1975), Ārčers izrādē "Kavalieru viltība" (1975), Broņislavs Timrāns Paula Putniņa lugā "Ar būdu uz baznīcu" (1987), Edgars Ceplis Pāvila Rozīša romāna "Ceplis" dramatizējumā (1995), Ontons Danskovītes lugā "Latgola.lv" (2010), Šeiloks Šekspīra "Venēcijas tirgotājā" (2013) u.c. No pēdējo gadu lomām jāmin Pjotrs Ivanovičs Dobčinskis Nikolaja Gogoļa "Revidentā" (2019), Mežainis Jāņa Baloža "Mežainī" (2018) u.c.

"Tas, kas paceļ šos tēlus izcilības pakāpē, ir Dumpja neatkārtojamais, ļoti siltais personības starojums, kas saista un iekaro vienmēr – lai ko viņš spēlētu," raksta Zane Radzobe.

Savukārt aktiera kino debija notika 1964. gadā ar pulkveža adjutanta lomu Rīgas Kinostudijas filmā "Cielaviņas armija". Mākslinieka filmogrāfijā ir vairāk nekā 80 kinolomu Rīgas un arī citu kinostudiju spēlfilmās un TV seriālos. Kā populārākās kinolomas minamas Didzis filmā "Pūt, vējiņi!" (1973), piķieris Jānis "Melnā vēža spīlēs" (1975), tēvs filmā "Emīla nedarbi" (1985) un vispopulārākā no visām, par karjeras virsotni dēvētā – Ēriks Tūters Jāņa Streiča filmā "Limuzīns Jāņu nakts krāsā" (1981).

Plaši pazīstami ir Ulda Dumpja spēlētie tēli seriālos "Dzīvoklis", "Neprāta cena"/"Ugunsgrēks", kā arī "Sarkanais mežs", "Krimināllieta iesācējam" u.c.

Aktieris par savu darbu, aktiermeistarību saņēmis ne tikai tautas mīlestību un cieņu, bet ticis vairākkārt apbalvots. Uldim Dumpim 2002. gadā piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis. Viņš saņēmis arī Andreja Pumpura prēmiju (1987), Alfrēda Amtmaņa-Briedīša prēmiju (1995). Vairākkārt saņemtas "Gada aktiera" balvas, bet 2015. gadā – "Spēlmaņu nakts" balva par mūža ieguldījumu teātra mākslā. 2017. gadā piešķirtā "Lielā Kristapa" balva "Labākais aktieris otrā plāna lomā" par lomu filmā "Vectēvs, kas bīstamāks par datoru".

Par aktieri ir sarakstītas divas grāmatas – Diānas Spertāles "Uldis Dumpis. Spoguļattēls" (2003) un Līgas Blauas "Zemgalietis" (2015).