Patriotiskajā nedēļā Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris, turpinot pavasarī uzsākto iniciatīvu par atklātu dialogu par aktuāliem jautājumiem šodienas šķeltajā sabiedrībā, piesaka otro tiešsaistes sarunu diskusiju ciklā "Bez punkta uz i": "Krievvalodīgie Latvijā – vai "mirušās dvēseles"?", iniciējot sarunu par saliedētu un savstarpēji ieinteresētu un respektējošu sabiedrību.
Portāls "Delfi" sadarbībā ar Čehova teātrī un LSM.lv piedāvā sekot līdz diskusijai.
Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī par šiem jautājumiem diskutēs jurists Lauris Liepa, valodniece Dite Liepa un Čehova teātra aktieri Maksims Busels un Aleksandrs Maļikovs. Sarunu vadīs kultūras žurnāliste Henrieta Verhoustinska.
Verhoustinska, gatavojoties diskusijai, izceļ tās centrālos jautājumus: "Cik bieži dalām mums līdzās dzīvojošus cilvēkus grupās "mēs" un "viņi" pēc tautības pazīmes? Nav noslēpums, ka Latvijā ir vairākkopienu sabiedrība, tomēr tautas skaitīšanā tiek uzskaitīti visi. Čičikovs Gogoļa "Mirušajās dvēselēs", izsakoties mūsdienīgi, viltoja datus, pieskaitot saviem dzimtcilvēkiem arī jau mirušas dvēseles. Kas un kam "pieskaita" krievvalodīgos Latvijas iedzīvotājus, audzējot savu politisko kapitālu?"
Krievijas uzsāktais nežēlīgais karš Ukrainā, kurā Latvija nelokāmi nostājusies Ukrainas pusē, vairāk nekā jebkad ir sašķēlis Latvijas iedzīvotājus. Latvijas krievi un citu tautību pārstāvji, kuru ģimenes valoda ir krievu, pat būdami lojāli valstij un nosodot Krievijas agresiju Ukrainā, ir nonākuši teritorijā, kurā tiem nākas taisnoties par kaimiņvalsts rīcību, kurai paši nav piederīgi. Viņi ir piederīgi Latvijai. Taču latviešu valodā nav pat īsta nosaukuma, kurš apvienotu Latvijā dzīvojošos citu tautību pārstāvjus, kāds ir krievu valodā "latvijci".
"Mums latviešu valodā pat nav īpaša vārda, kas apzīmētu "latvijieti", tāda, kā vārds "krievzemietis" (россиянин) krievu valodā. Esmu iestājies par nepieciešamību ieviest lietošanā vārdu, ar kuru varētu apzīmēt visas Latvijā dzīvojošās tautas. Es piedāvāju vārdu "latvijietis", krieviski – "латвиец". Taču mans priekšlikums neguva atbalstītājus.", teikts rakstā, kas publicēts laikrakstā "Segodņa" 1929. gadā un tiek uzskatīts par Raiņa pēdējo rakstu.
Sociālantropologs Klāvs Sedlenieks jau pirms 12 gadiem paredzēja, ka Latvijas sabiedrībā neizbēgami ieviesīsies kāds jauns vārds, nosaucot tos iedzīvotājus, kas nav etniskie latvieši, jo nepieciešamība pēc tā arvien palielinās.
Kā vietējos cittautiešus vienot ar latviešiem? Kāds būtu mierā un saticībā dzīvojošas sabiedrības kultūras un tiesiskais pamats, kā to iespaidojis nepilsoņa un Krievijas pilsoņa statuss Latvijā? Cik liela nozīme ir valodai? Kā krievu valoda ietekmējusi latviešu valodu un otrādi? Vai Latvijā jābūt kultūrai arī krievu valodā un kāpēc? Vai Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrim būtu jāatsakās no vārda "Krievu" nosaukumā? (Lietuvas Krievu drāmas teātris jau pārdēvēts par Viļņas Veco teātri.) Ar kādiem nākotnes scenārijiem draud etniskā sašķeltība Latvijā?
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
