Par iestudējumu tā veidotāji raksta šādi: "128 sitieni minūtē. Četru ceturtdaļu taktsmērs. "tas ir viss, ko mēs varam" ir laiktelpa, kuras dalībnieki caur atkārtojošu rituālu pārrada robežas starp sevi un kolektīvu. Dejotāji pārvietojas telpā, saplūstot saskaņotā kustībā un no tās atkal izslīdot, bet izrādes lineārais laiks top par bezgalīgu plūdmaiņu, kuras ritmu variācijās dejotāji pazaudē un atgūst savu individualitāti."
"Izrāde ir mēģinājums rosināt vispirms mūs pašus un tad arī plašāku sabiedrību pievērst uzmanību tam, kā mums tik ļoti pietrūkst ikdienas attiecībās vienam ar otru - solidaritātes un iekļaujošas cilvēcības. Vēlos to darīt caur ķermeni ne tikai tāpēc, ka tā ir platforma, caur ko mēs paužam savu identitāti, bet arī tāpēc, ka tas ir iedarbīgākais protesta veids," pauž izrādes idejas autors un režisors Andrejs Jarovojs, piebilstot, ka laikmetīgā deja savā būtībā ir veidojusies kā dejas aktīvisms, proti, mākslinieciskās izpausmes veids, kas izmanto deju kā līdzekli, lai vērstos pret sociālām un politiskām problēmām. Kustība un horeogrāfija tiek izmantota, lai ne tikai nodotu vēstījumu, bet arī iedvesmotu pārmaiņas. Kad pasauli vienojošās saites ir sarautas, labākais, ko varu darīt, ir dejot un dejot kopā ar citiem."