Foto: DELFI
Augstākā tiesā (AT) šodien daļēji atcēla Rīgas apgabaltiesas pērnā gada spriedumu strīdā starp aktieri Kasparu Zāli un Dailes teātri, līdz ar ko tiesai atkārtoti būs jāvērtē aktiera atjaunošana darbā.

AT, neminot personas vārdu, informē, ka spriedums atcelts daļā, ar kuru apmierināta prasība par darba līguma uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu, atjaunošanu darbā un atlīdzības par darba piespiedu kavējuma laiku piedziņu.

Lieta šajā daļā nodota jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā. AT atstāja negrozītu Rīgas apgabaltiesas spriedumu daļā, ar kuru apmierināta prasība par darba līguma punkta atzīšanu par spēkā neesošu, darba līguma atzīšanu par noslēgtu uz nenoteiktu laiku un morālā kaitējuma atlīdzības 950 eiro piedziņu.

Izskatāmajā lietā prasītājs prasību tiesā pret Dailes teātri cēla 2020. gada decembrī, lūdzot atzīt par spēkā neesošu darba līguma uzteikumu, atjaunot darbā, piedzīt atlīdzību par darba piespiedu kavējuma laiku no 2020. gada 5. decembra un morālā kaitējuma atlīdzību 4750 eiro, atzīt par spēkā neesošu darba līguma punktu un atzīt darba līgumu par noslēgtu uz nenoteiktu laiku.

Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2021. gada 22. marta spriedumu prasība noraidīta pilnībā. Spriedums tika pārsūdzēts.

Rīgas apgabaltiesa, izskatījusi lietu sakarā ar Zāles apelācijas sūdzību, ar 2022. gada 28. janvāra spriedumu prasību apmierināja daļēji – uzteikums atzīts par spēkā neesošu, prasītājs atjaunots darbā, piedzīta vidējā izpeļņa 12 378 eiro par darba piespiedu kavējuma laiku no 2020. gada 5. decembra līdz 2022. gada 28. janvārim un morālā kaitējuma atlīdzība 950 eiro, bet darba līguma 6.1. punkts atzīts par spēkā neesošu un noteikts, ka darba līgums ir noslēgts uz nenoteiktu laiku.

Tāpat tika noraidīta prasība daļā par morālā kaitējuma atlīdzības 3800 eiro piedziņu.

Izskatot lietu kasācijas kārtībā, AT atzina par pamatotu Dailes teātra kasācijas sūdzībā norādīto, ka apgabaltiesas sprieduma motīvus nevar atzīt par pamatotiem, tādēļ spriedums daļā, ar kuru apmierināta prasība par darba līguma uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu, prasītāja atjaunošanu darbā un atlīdzības par darba piespiedu kavējuma laiku piedziņu un piedzīti tiesas izdevumi, atceļams.

AT spriedumā atsaukusies uz tiesu praksē nostiprinātām atziņām par Darba likuma normu piemērošanu. Tiesā norāda, ka tiesai ir jānoskaidro, kad prasītājam kļuva zināms par darba devēja uzteikuma atsaukumu un vai pēc tā saņemšanas tiesības turpināt darba tiesiskās attiecības viņš ir izmantojis, vai ir bijusi nodrošināta iespēja strādāt un saņemt darba samaksu. Taču tiesa, taisīdama pirmās instances tiesas spriedumam pretēju spriedumu, lietas apstākļiem un vērtējumam šādā aspektā nav pievērsusies. Tāpēc tiesai no jauna jāvērtē lieta sprieduma atceltajā daļā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!