fotoAZeltina6M6A0713
Foto: Agnese Zeltiņa
Pirmais, ko vēlējos izdarīt pēc jaunās baleta izrādes "Veltīgā uzmanība" noskatīšanās, bija pārlasīt Stambulas konvenciju. Es, protams, varu spēlēt arī neitrāli pieklājīgu mākslas kritiķi un šo sadaļu ievīt kaut kur tālākās rindkopās, tomēr man kā sievietei un pusaugu meitu mammai tieši trīs "nevainīgas vardarbības" epizodes izrādījās negaidīta kontrastduša, jo izklaižu piedāvājumā ienācis skaists un dzirkstošs baleta stāsts, kurā atkal šādas audzināšanas metodes pieņemam kā joku un tam vēl aplaudējam.

Raksts publicēts sadarbībā ar "dance.lv".

Saprotu, ka, nopērkot gatavu baletu (kas tapis pirms 60 gadiem!), tas pēc iespējas precīzi jāiestudē saskaņā ar autortiesībām. Neapšaubu, ka par leģendāru uzskatītā Frederika Eštona (1904–1988) dejas materiālā ir daudz skaistu, sarežģītu un horeogrāfiski oriģinālu kustību, tāpat klātienē pieredzētie pirmizrāžu vakari bija jauks muzikālais piedzīvojums (Luija Žozefa Ferdinanda Herolda partitūra, datēta ar 1828. gadu), un emocionāli jūtīgajā Farharda Stades vadībā orķestris spēja radīt teju taustāmu laimīgas vasaras atmosfēru. Lieliski savos uzdevumos bija arī vairāki vadošie solisti, un tikpat aizrautīgs grupu dejās bija kordebalets. Tikmēr pats baleta stāsts, lai arī īsta pastorāles glezna, šodien izskatās, mazākais, neviennozīmīgi (Žana Dobervala librets tapis 1789. gadā).

Latvijas Nacionālā opera un balets

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit