Leļļu meistars. Izcilajam māksliniekam Pāvilam Šenhofam – 100

Strādājis kopā ar Arnoldu Burovu, Tīnu Hercbergu, Albertu Terpilovski un citiem sava laika nozīmīgākajiem leļļu teātra mākslas radītājiem un attīstītājiem. Pāvils Šenhofs pazīstams ne vien kā leļļu mākslinieks, bet arī grāmatu ilustrators, gleznotājs, scenogrāfs un plakātu mākslinieks.

Pāvils Šenhofs (1924.05.01.-2011.03.03.) ir dzimis Liepājā, bet skolas gadus aizvadījis Rēzeknē. 1950. gadā absolvējis Latvijas PSR Valsts Mākslas akadēmijas Monumentālās glezniecības darbnīcu. Jau 1946. gadā paralēli studijām Mākslas akadēmijā Šenhofs sāka strādāt par scenogrāfu dzejnieces Mirdzas Ķempes un rakstnieka Jāņa Žīgura izlolotajā Latvijas PSR Valsts leļļu teātrī, kas tika dibināts 1944. gada 4. oktobrī.

1950. gadā Pāvils Šenhofs kļuva par teātra galveno mākslinieku un 54 darba gadus aizvadīja Latvijas Leļļu teātrī. Šajā laikā viņš radījis lelles un scenogrāfiju vairāk nekā 300 izrādēm, kā viesscenogrāfs veidojis izrādes arī citos Latvijas teātros, daudzos bijušās PSRS un vairākos ārzemju leļļu teātros.

Kā, pieminot mākslinieku, raksta Leļļu teātris, Šenhofu raksturo stila tīrība un vizuāls skaistums. Rūdolfa Blaumaņa "Velniņi" (1969), Jevgēņija Švarca "Pelnrušķīte" (1989), Hansa Kristiana Andersena "Īkstīte" (1994), brāļu Grimmu "Sniegbaltīte un septiņi rūķīši" (1995), Viļa Plūdoņa "Eža kažociņš" (1998) – izvēlētie krāsu un faktūru salikumi, atsauces uz kādu konkrētu laiku pasaules mākslas vēsturē – šajās izrādēs viss savienojas, saskan, katra detaļa sasaucas cita ar citu. Arī lelles proporcijas un disproporcijas allaž bijušas mākslinieka uzmanības lokā.

Pāvila Šenhofa groteskie un romantiskie leļļu veidoli un skatuves telpas maksimāli funkcionālais iekārtojums atklājas režisores Tīnas Hercbergas pirmajās izrādēs pieaugušajiem skatītājiem – Isidora Štoka "Velna dzirnavas" (pēc J. Ordas, 1955) un izrādē "Ak, sirds!" (V. Grēviņš pēc V. Poļakova, 1957). Ar šiem iestudējumiem Leļļu teātrī aizsākas tradīcija iestudēt izrādes pieaugušajiem.

Sadarbībā ar režisoru Arvīdu Cepurīti tapusi izrāde par krietno kareivi Šveiku – "Šveiks" (1974) un "Šveiks frontē" (abas pēc J. Hašeka, 1975). Izrādē "Interlellis – 67" (1967) Pāvils Šenhofs piedalījies ne vien kā mākslinieks, bet arī kā scenārija līdzautors. Šis skatuves darbs kļuva par visu iepriekšējo radošo meklējumu kvintesenci. Tajā lelles (un tādu ir 120) tika veidotas no atsperēm, vadiem, virvēm, porolona, ļaujoties eklektismam, kas nebija klasiska izvēle mākslinieka stilistikā, taču šajā iestudējumā kļuva par apzinātu un mērķtiecīgu formas atslēgu. Par leģendu kļuvis 1983. gada iestudējums "Un atkal Pifs...", kam mākslinieks bija arī dramaturģijas un režijas autors. Izrāde jau 40 gadus bez pārtraukuma tiek spēlēta Latvijas Leļļu teātra repertuārā.

Tiem, kas vēlas pilnīgāk iepazīties ar mākslinieka dzīves un radošo biogrāfiju, tā atklājama Alda Linē sarakstītajā māksliniekam veltītajā monogrāfijā "Leļļu pasaules goda pilsonis", ko 2014. gadā klajā laidusi izdevniecība "Neputns". Pāvila Šenhofa simtgadei par godu šobrīd apskatāmas divas izstādes – Sabiles mākslas, kultūras un tūrisma centrā, kā arī RCB filiālbibliotēkā "Vidzeme".