Jaunais Rīgas teātris un tā vadība nevēlas atjaunot Latvijas teātra patriarha Eduarda Smiļģa (1886–1966) portretu uz pārbūvētās un atjaunotās teātra ēkas Lāčplēša ielā 25 brandmūra, svētdien, 28. janvārī, sociālajos medijos raksta teātra mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis.
Atgādinām, ka sienas gleznojums pēc leģendārā fotogrāfa Gunāra Bindes (1933) fotogrāfijas tapa 90. gados, kad kādreizējā Jaunatnes teātra un vēl iepriekš Smiļģa vadītā Dailes teātra telpās darbu uzsāka Jaunais Rīgas teātris. 2006. gadā gleznojums tika restaurēts.
Pēc sākotnējā Zaigas Gailes JRT projekta Smiļģa portretu bija paredzēts uz ēkas atjaunot. Par to liecina VNĪ mājaslapā atrodamās projekta vizualizācijas.
Hermanis raksta, ka Latvijas Radio rosinājis par šo lēmumu uzsākt diskusiju, jo, JRT mākslinieciskā vadītāja vārdiem sakot, "tas, ka Dailes teātra vadītājs bija Staļina prēmijas laureāts un centīgs kolaborants, taču nedrīkst būt nekāds iemesls."
(Turpmākajā tiešajā runā saglabāta Hermaņa lietotā rakstība.)
"Putina krievija radījusi kontekstu, kurā tas viss tagad izskatās citādi. Jo toreiz, (Borisa) Jeļcina laikos, tādu apdraudējumu nebija. Smiļģa seju uzlikām uz mājas sienas, jo viena konkrēta zviedru banka taisījās mūs no turienes izēst un pārņemt mūsu teātra ēku. Uzlikām to kā "aizsardzību",- lūk, šis ir kultūrvēsturisks objekts," raksta Hermanis.
Viņš uzsver – tagad ir cita situācija: "Ja mēs nosodam un nelaižam Latvijā krievu māksliniekus (piemēram Vladimiru Maškovu, Ņikitu Mihalkovu utml.), kuri atbalsta putinu, tad nav īsti skaidrs, kāpēc akceptējam savējos, kuri savulaik rīkojās identiski.
Vēl vieglāk būtu iztēloties sekojošo: Latvija atkal tiek okupēta, daļa tautas nogalināta un izsūtīta, viens režisors visur publiski slavē putinu (dokumentālu pierādījumu atliku likām) un kļūst par putina prēmijas laureātu. Un pēc tam Latvijas valsts radio ņem viņu savā aizsardzībā."
Atgādinām, ka režisors Eduards Smiļģis Latvijas teātra vēsturē tiek uzskatīts par izcilu skatuves mākslas reformatoru, kā arī pretrunīgu personību. Viņa vadītais Dailes teātris un tā iestudējumi ir iekļauti Latvijas kultūras kanonā. Otrā pasaules kara beigās, kad daudzi mākslinieki tika izsūtīti vai devās bēgļu gaitās, Smiļģis turpināja vadīt Dailes teātri, jau 1946. gadā viņš tika apbalvots ar ordeni "Goda zīme", bet 1947. gadā — ar Ļeņina ordeni un Staļina prēmiju. Saņēmis arī divus Darba Sarkanā Karoga ordeņus.
Jaunajā Rīgas teātrī Smiļģa un citu 20 gadsimta pirmās puses un vidus kultūras personības iezīmējas iestudējumā "Meklējot Spēlmani" (2019. Režisors Gatis Šmits), savukārt Dailes teātrī 2021. gadā tapa izrāde "Smiļģis" (Režisors Viesturs Kairišs). Ik gadu, 23. novembrī, Eduarda Smiļģa dzimšanas dienā notiek "Spēlmaņu nakts", kurā tiek pasniegtas balvas par sezonas mākslinieciskajiem un tehniskajiem sasniegumiem teātra mākslā.
Jau vēstīts, ka JRT ēkas Lāčplēša ielā būvprojekta izstrāde sākta no 2018. gada, bet būvniecība - no 2020. gada. Atjaunotās un pārbūvētās ēkas projekta autore ir arhitekte Zaiga Gaile.