Pēc septiņus gadus ilgušas ēkas rekonstrukcijas 2024. gada martā Jaunais Rīgas teātris atgriežas savās vēsturiskās mājās. Atgriešanās tiek svinēta ar pieciem notikumiem – grāmatu, filmu un trīs izrādēm –, kuri skatītājiem sniedz iespēju atskatīties uz teātra vēsturi un noskatīties teātra atklāšanas jauniestudējumus visās trīs Lāčplēša ielas zālēs. Pirmais iestudējums uz Lielās zāles skatuves ar skatītājiem satiksies 19. martā, tā būs izrāde "Sapņu tulkotāju sekta" pēc Milorada Paviča romāna "Hazāru vārdnīca", ko iestudē Alvis Hermais.
Grāmata par JRT vēsturi "Kā lēna un mierīga upe ir atgriešanās" jau ir izdota. Vienpadsmit stāsti un vairāk nekā 130 bildes par teātra dzimšanu un dzīvi kopš februāra sākuma ir nopērkama teātrī un internetā.
Pirmo jauniestudējumu Lāčplēša ielā uz Lielās zāles skatuves – izrādi "Sapņu tulkotāju sekta" pēc Milorada Paviča romāna "Hazāru vārdnīca" – veido teātra mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis.
"Septiņus gadus, kopš bijām prom, domājām un nevarējām izdomāt, ar kādu izrādi atklāt jauno Jauno Rīgas teātri? Tas nebija viegli, jo gribējās atrast ideju un materiālu, kam vajadzēja atbilst pārāk daudz kritērijiem. Lai tur būtu lomas visiem JRT aktieriem. Lai tā būtu izrāde arī par mūsu, Jaunā Rīgas teātra, kompāniju un tās vēsturi. Lai tā būtu izrāde par aktiera un teātra dabu. Lai tā būtu izrāde arī par trauksmaini sarežģīto laiku, kurā dzīvojam. Lai šī izrāde būtu metafora arī par Latvijas likteni un tās iespējamo nākotni. Lai šī izrāde būtu ceļojums laikā un telpā, apkārt visai pasaulei un cauri visiem laikiem. Lai tajā krustotos visas cilvēka dzīves horizontāles un vertikāles. Lai tā izrāde būtu poētiska un lai tās teksts būtu ar visaugstāko literatūras zelta provi. Uzdevums atrast šādu materiālu var likties neiespējams. Bet mums tas izdevās," stāsta Hermanis.
"Milorada Paviča romāns "Hazāru vārdnīca" deva iedvesmu šai JRT atklāšanas izrādei. Tas ir stāsts par kādu senu un teiksmainu tautu, hazāriem, kuri patiešām dzīvoja pirms 1000 gadiem, apmēram tai pašā teritorijā (starp Kaspijas un Melno jūru), kur tagad Ukrainā izšķiras pasaules un arī mūsu liktenis. Un visbeidzot. Bija svarīgi, lai šajā izrādē būtu tas, ko mums JRT patīk darīt vislabāk. Darīt, ko tādu, ko neesam nekad darījuši pirms tam," pauž JRT mākslinieciskais vadītājs.
Izrādē piedalās visi teātra trupas aktieri. Atklāšanās izrādes JRT Lielajā zālē 19., 20., 22., 23., 26., 27., 28., 30. martā un 5., 6. un 7. aprīlī.
Atklāšanas pasākumus kuplinās filma "Kur mājo teātris?"– dokumentāla koncertfilma par pēdējo JRT sezonu leģendārajā teātra namā. Par došanos prom un atgriešanos. Koncertfilma ir mēģinājums notvert to īpašo atmosfēru, kas valdīja vēsturiskajā namā pirmajos 20 JRT pastāvēšanas gados un turpina valdīt arī šodien. Dienas un naktis, ziedi un aplausi, smiekli un asaras, un, protams, – aktieri. Režisors – Gatis Šmits. Filma būs skatāma JRT Lielajā zālē 2., 3. un 4. aprīlī.
JRT Jauno zāli atklās izrāde "Melnais gulbis" pēc Fjodora Dostojevska romāna "Idiots". JRT Jaunā zāle ir unikāla skatuve, kāda vecajā Lāčplēša ielas teātrī nemaz nebija. Šis ir pilnīgi jauns spēles laukums, kas piedāvā vēl nebijušas tehniskās iespējas.
"Melnā gulbja" teorija ir zinātniska metafora par notikumu, kurš nāk absolūti negaidīts, neparedzams un kas pilnībā izmaina pastāvošo situāciju. Šo apzīmējumu lieto gan ekonomikā, gan militārajā leksikā, gan politikā. Šis apzīmējums vēsturiski radies no pieņēmuma, ka melni gulbji dabā neeksistējot. Līdz pēkšņi vienā jaukā dienā Austrālijā tika atklāts šīs sugas pārstāvis.
Mūsu izrādes gadījumā "melnā gulbja" metafora ir atsauce gan uz krievu klasisko baletu, gan uz aktuālo politisko kontekstu, gan uz Dostojevska romāna "Idiots" dažiem varoņiem. Arī šis izrādes režisors ir Alvis Hermanis.
Šī tik sen atpakaļ sarakstītā parafrāze par Mariju Magdalēnu un Jēzu Kristu, kurš augšāmcēlies, šodienas kontekstā liek paskatīties uzmanīgāk un pārlasīt romānu rūpīgāk - ko tad īsti autors mums ir gribējis pateikt? Un vai tik mēs neesam kaut ko pārpratuši vai pārāk ilgi aizkavējušies savās ilūzijās?
Režisors un scenogrāfs – Alvis Hermanis. Lomās – Kaspars Znotiņš, Andris Keišs, Baiba Broka, Gundars Āboliņš, Vilis Daudziņš, Jevgēnijs Isajevs, Sandra Kļaviņa, Inga Tropa, Jānis Grūtups vai Ivars Krasts, Evelīna Priede, Agate Krista, Aminata Grieta Diarra, Ritvars Logins, Dāvids Pētersons, Sabīne Tīkmane, Toms Harjo.
Jaunās zāles atklāšanas izrādes 10., 12., 14., 16., 17., 18., 23. un 24. aprīlī.
JRT Mazo zāli atklās izrāde bērniem un viņu vecākiem "Bilžu vakars ar Sprīdīti". Pasaka un bērnība pamazām pārvērtusies ikdienā un pieaugušo dzīves ritmos, bet varbūt šī saikne ar pasaku nav zaudēta, varbūt mēs varam kopā atcerēties, atgriezties šajā sajūtā, vērtībās, aizrautībā, kas bija tad, kad pasaule rādījās tikai kā brīnums, neierobežotu piedzīvojumu un laimes variāciju iespēja. Varbūt stāsts mums vēstī kaut ko, ko mēs domājam, ka zinām, bet patiesībā esam aizmirsuši. Atminēties palīdzēs bilžu skatīšanās un jautra ņemšanās ar notikumu restaurāciju. Gunārs Sprīdis ir gatavs atkal kļūt par Sprīdīti, lai iepriecinātu vecmāmiņu viņas dižajā jubilejā un satiktu savus tuvākos.
Izrāde gan tiem, kuri labi pazīst Sprīdīti, gan tiem, kuriem Annas Brigaderes reiz vēstītie notikumi būs jaunums.
Režisors – Jēkabs Nīmanis. Scenogrāfe un kostīmu māksliniece – Līga Zepa. Lomās – Guna Zariņa, Jānis Skutelis, Jana Čivžele, Elīza Dombrovska.
Mazās zāles atklāšanas izrādes 13., 14., 16., 17., 18., 23. un 24. aprīlī.
Jaunā Rīgas teātra repertuārs Lāčplēša ielā martam un aprīlim ir publicēts www.jrt.lv. Biļešu tirdzniecība ir uzsākta 1. martā pulksten 11 "Biļešu paradīzes" interneta veikalā. Biļetes uz izrādi "Bilžu vakars ar Sprīdīti", uz kuru biļetes būs pieejamas no 8. marta.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
