Alvis Hermanis: "Ir radīts mākslas darbs"
"Rezultāts ir brīnišķīgs," priecājas Alvis Hermanis. "Māja ir gan skaista, gan funkcionāla. Pieņemu, ka arhitektūrā visgrūtākais uzdevums ir uzbūvēt teātri, jo ir pārāk daudz un sarežģīti dotie nosacījumi. Nezinu, vai ir kaut kas līdzvērtīgs pēc grūtības pakāpes. Ir pagātnes zona un ir jaunā zona, gan vēsture, gan modernas lietas. Tēlaini izsakoties, no pagātnes uz nākotni visam kompleksam pa vidu ved caurspīdīgs tilts."
"Pēdējais grūdiens remontam bija tieši skatītāji un viņu interese. Mēs, mākslinieki, bijām šo māju diezgan iemīļojuši, mēs vecajā, mīļajā graustā būtu gatavi strādāt līdz mūža beigām. Tieši skatītāju drošība un ērtības bija iemesls, kāpēc nebija vairs kur likties un jātaisa remonts. Tagad, protams, redzu, ka visi no tā esam ieguvēji," turpināja režisors.
Kas sagaida skatītāju
Teātra Lielajā zālē ir saglabāta vairāk nekā gadsimtu senās ēkas elpa, ko izceļ 20. gadsimta 30. gadu interjera elementi. Tagad skatītājiem no jebkuras vietas gan parterā, gan balkonā būs ļoti laba redzamība un dzirdamība. Tas panākts, mainot rindu stāvumu un pārbūvējot balkonu. Skatuve atbilstoši mūsdienu prasībām ir aprīkota ar klusu vinču sistēmu dekorāciju pārvietošanai. Šņorbēniņiem piebūvēts klāt jauns apjoms trīs metru augstumā. Lielās zāles parterā ir 322 skatītāju vietas, bet balkonā – 166 vietas.
Jau vēstīts, ka šo zāli 19. martā atklās izrāde "Sapņu tulkotāju sekta" pēc Milorada Paviča romāna "Hazāru vārdnīca", ko iestudē Alvis Hermais. Tajā piedalīsies visa JRT trupa.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
