Vai latvieši var uzskatīt 3.maija Konstitūciju un tās mantojumu par savu?

Latviešu un lietuviešu tautas ar radniecīgo izcelsmi un valodu vēsturiski ilgu laiku ir bijušas šķirtas – no XIII gs. to ietekmēja Livonijas Ordenis. XVI gs. tas sabruka un tā vietu aizņēma Maskavas karaspēks un vienlaicīgi izveidojās Polijas-Lietuvas Abu Tautu Republika. Šī valsts Stepona Batora vadībā iejaucās Livonijas lietās. Ar trīs karagājieniem uz Pleskavu Stepona Batora vadītais Polijas-Lietuvas karaspēks atdalīja Maskavas garnizonus no Ivana IV Rurikoviča valsts un uz vairākiem gadiem (1582-1621) pievienoja daļu no Livonijas ar Rīgu. Vēlāk no Livonijas pievienošanas palika tikai Latgale. Tā pamazām kļuva par Livonijas vaivadiju ar tādām pašām tiesībām kā citas Polijas – Lietuvas vaivadijas un bija daļa no Abu Tautas Republikas līdz pat I valsts dalīšanai 1772. gadā. Ja arī par šo piemirstu, par Livonijas un Abu Tautu Republikas sabiedrības integrāciju liecina tādas Lietuvas dzimtas, kuru izcelsme ir skaidri nojaušama kā livoniska: Tīzenhauzeni, Plāteri, Rēmeri, Landsberģi. Tas arī izskaidro to, kāpēc Livonijas sabiedrības pārstāvji aktīvi piedalījās Abu Tautu Republikas darbībā arī pēc tās sadalīšanas.

Piemēram, Livonijas sūtņi Aleksandrs Batovskis, Grigaļus Kačanovskis, Stanislovs Kublickis, Jozaps Mostovskis, Julijons Ursins Niemcevičus, Petrs Potockis, Antans Trembickis, Jozaps Veisenhofs, Mīkols Zabiela un pēdējais Livonijas vaivads Adoms Felkerzabs izveidojas praktiski vienīgo (izņemot Jozapu Pangovski un Livonijas bīskpu Jozapu Kosakovski) 1791. gada. 3. maija Konstitūcijas atbalstītāju grupa Lietuvas Dižkunigaitijas delegācijā. Četrgadu Seima 1791. g. 3. maija sēdē Konstitūciju atbalstīt aicinošais Livonijas pārstāvis Mīkols Zabiela vērsās pie sanākušajiem parlamentāriešiem un karaļa: "Es šo projektu atbalstu un to atbalsta jebkurš, kas vēl Tēvzemei visu labāko. Tāpēc vienojamies un to pieņemam. Jūsu, Augstdzimtība, lūdzam, ka Jūs pirmais zvērēsiet, ka to ievērosiet, bet mēs visi sekosim šim piemēram".