Daces Melbārde
Foto: LETA
"Mēs esam tas, ko mēs svinam," teicis slavenais sociologs Amitajs Ecioni. 2018. gadā svinēsim Latvijas valsts simtgadi. Tomēr par simtgades svētkiem vajadzētu domāt plašākā, piecu gadu griezumā no 2017. līdz 2021. gadam, ņemot vērā, ka valsts neizveidojās vienas dienas laikā un arī pēc Latvijas Republikas proklamēšanas nācās pārvarēt daudz grūtību.

Latvijas simtgades svinībām ir jābūt tautas svētkiem. Svarīgi, lai šo svētku programmas veidošanā, daloties ar savām idejām un domājot par to, ko dāvināt Latvijai simtgadē, iesaistītos visi Latvijas iedzīvotāji neatkarīgi no vecuma, dzimuma, izglītības, nodarbošanās, etniskās vai reliģiskās piederības. Svarīgi, lai cilvēki nebūtu vienaldzīgi neatkarīgi no tā, kāds ir viņu viedoklis. Šiem jābūt visaptverošiem svētkiem gan lokālā un nacionālā, gan starptautiskā līmenī, jo Latvija nav vienīgā valsts, kas izveidojās 1918. gadā.

Līdz šim esam aicinājuši ap 400 dalībnieku visā Latvijā piedalīties ideju "prāta vētrā": diskusijās par Latvijas simtgadi esam tikušies ar Saeimas deputātiem, uzņēmējiem, ekonomiski aktīviem jauniešiem, kultūras, izglītības un zinātnes nozaru pārstāvjiem; daudz lielisku ierosmju esam guvuši reģionālajās diskusijās Liepājā, Daugavpilī, Jēkabpilī, Jelgavā, Valmierā, Valkā un mazākumtautību diskusijā Višķos, Daugavpils novadā; esam uzklausījuši nacionālo kultūras institūciju un kultūras centru vadītājus un bijušos kultūras ministrus; vērtīgas atziņas gūtas arī diskusijās "3x3" nometnē, starpvalstu apaļā galda sarunās ar igauņu un lietuviešu kolēģiem, kā arī tiekoties ar tautiešiem ārvalstīs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!