Dace Melbārde: Mēs esam tas, ko mēs svinam  (221)

Latvijas simtgades svinībām ir jābūt tautas svētkiem. Svarīgi, lai šo svētku programmas veidošanā, daloties ar savām idejām un domājot par to, ko dāvināt Latvijai simtgadē, iesaistītos visi Latvijas iedzīvotāji neatkarīgi no vecuma, dzimuma, izglītības, nodarbošanās, etniskās vai reliģiskās piederības. Svarīgi, lai cilvēki nebūtu vienaldzīgi neatkarīgi no tā, kāds ir viņu viedoklis. Šiem jābūt visaptverošiem svētkiem gan lokālā un nacionālā, gan starptautiskā līmenī, jo Latvija nav vienīgā valsts, kas izveidojās 1918. gadā.

Līdz šim esam aicinājuši ap 400 dalībnieku visā Latvijā piedalīties ideju "prāta vētrā": diskusijās par Latvijas simtgadi esam tikušies ar Saeimas deputātiem, uzņēmējiem, ekonomiski aktīviem jauniešiem, kultūras, izglītības un zinātnes nozaru pārstāvjiem; daudz lielisku ierosmju esam guvuši reģionālajās diskusijās Liepājā, Daugavpilī, Jēkabpilī, Jelgavā, Valmierā, Valkā un mazākumtautību diskusijā Višķos, Daugavpils novadā; esam uzklausījuši nacionālo kultūras institūciju un kultūras centru vadītājus un bijušos kultūras ministrus; vērtīgas atziņas gūtas arī diskusijās "3x3" nometnē, starpvalstu apaļā galda sarunās ar igauņu un lietuviešu kolēģiem, kā arī tiekoties ar tautiešiem ārvalstīs.

Esam uzrunājuši desmit Latvijā pazīstamus kultūras darbiniekus un organizācijas ar lūgumu uzrakstīt savus vēstījumus Latvijas simtgadē: tie ir Latvijas un pasaules "3x3" kustība, akadēmiķis Jānis Stradiņš, dzejnieki Māra Zālīte, Liāna Langa, Jānis Elsbergs un Sergejs Timofejevs, rakstniece Nora Ikstena, režisors Uģis Brikmanis, skolotāja Daina Sirmā un zinātnieks Vjačeslavs Kaščejevs.

Šajās sarunās līdzās daudzām lieliskām privātām, reģionālām un nacionālas nozīmes idejām un vēlmēm, ko tad cilvēki sagaida no Latvijas simtgades svinībām un ko ir gatavi paši piedāvāt kā savu ieguldījumu svētku veidošanā, izkristalizējušies galvenie simtgades svinību mērķi.

Viens no galvenajiem – stiprināt valsts gribu, piederības sajūtu, stimulēt pašorganizējošus procesus un sadarbību. Nozīmīga ir Latvijas vēstures aktualizācija, atgādinot, ka Latvijas valsts izveide nebija nejaušība, bet gan likumsakarība. Vai mēs paši zinām Latvijas vēsturi? Visticamāk, ne pietiekami labi. Nav jābaidās to atzīt, bet šī interese sevī jāizkopj, un ar kultūras līdzdalību to bieži vien ir daudz vieglāk izdarīt.

Tāpat pienācis laiks definēt Latvijas kā 21. gadsimta nacionālas valsts identitāti un radīt paliekošas 21. gadsimta Latvijas vērtības un simbolus. Kurp mēs ejam, kas vēlamies būt? Simtgade varētu būt lielisks stimuls stereotipu un pastāvošo mītu laušanai. "Tautas, kas nav radījušas savu kultūru, savas īpatnējās gara vērtības, ir dzīvojušas par velti," uzrunā Latvijas valsts proklamēšanas svinīgajā sēdē 1918. gada 18. novembrī teica izglītības darbinieks, savā laikā arī izglītības ministrs, dzejnieks un politiķis Atis Ķeniņš. Simt gadu ir piemērots brīdis, lai atskatītos uz paveikto, izvērtētu, kādu ceļu esam nogājuši, ko no savulaik jaunradītā varam uzskatīt par savu bagātību, bet, pats galvenais – kurp vēlamies doties tālāk. Svarīga tādējādi ir arī paliekošu 21. gadsimta Latvijas vērtību un simbolu radīšana, iedvesmojoties no pagātnes, bet skatoties nākotnē, jo katrai paaudzei ir jārada jaunas vērtības.

Viens no galvenajiem šo svētku mērķiem ir arī jauniešu patriotiskā audzināšana, pašiniciatīvu atraisīšana, un te ļoti būtiska ir bērnu un jauniešu iesaistīšana svētku veidošanā – mūsu jaunieši ir mūsu valsts nākotne, viņiem jābūt nevis skatītājiem, bet aktīviem dalībniekiem svinību programmas sagatavošanā un īstenošanā.

Ko dāvāsim Latvijai simtgadē? Uz šo jautājumu mums ir daudz lielisku atbilžu no oriģinālām privātām inicatīvām līdz paliekošām vērtībām valstiskā līmenī – pētījumi un publikācijas, Latvijas Nacionālās enciklopēdijas izstrāde, jaunrade un izglītība, kultūras infrastruktūras sakārtošana, Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki, Latvijas muzeju kopizstāde, Latvijas teātru labāko izrāžu maratons ir tikai nedaudzas valstiska mēroga iniciatīvas 2018. gadā.

Ņemot vērā, ka 1918. gads bija zīmīgs laiks vairāku valstu izveidē, jādomā arī par mūsu simtgades svinību starptautisko dimensiju. Latvijas simtgade tiks svinēta kopā ar Lietuvu un Igauniju, un starptautiskā programma, piemēram, Baltijas valstu dalība Londonas grāmatu gadatirgū 2018. gadā viesu valstu statusā, ļaus popularizēt Latviju arī citās pasaules valstīs.

Vēlos uzsvērt, ka mums ir svarīgi, lai kultūras nozare nebūtu vienīgā, kas iesaistās šo svētku veidošanā – Latvijas simtgade attiecas uz ikvienu no mums. Tomēr bez latviešu valodas un latviešu kultūras nav iedomājama Latvijas valsts pastāvēšana. Tāpēc arī Latvijas simtgades svinību programmas centrālā ass pašsaprotami būs kultūra, un tai jāsasniedz ikviens Latvijas nostūris, jāuzrunā ikviens mūsu sabiedrības loceklis.