Katru reizi, kad iegādājamies kādu ārzemju preci, mēs vienlaikus ieguldām svešas, nevis savas kultūras attīstībā. Kā sekmēt vietējās kultūras patēriņu arī pārtikā?
Aigars Plotkāns un Rihards Plotka iesaka likvidēt pārtikas importu un sākt strādāt ar patērētāju, lai izveidotu jaunu patēriņa kultūru, kas balstīta uz nacionāliem ēdieniem un produktiem. To jāpasludina kā vienu no prioritātēm. Eksperti arī iesaka ieguldīt līdzekļus tiešpirkšanas kultūras attīstībā, kā arī precizēt normatīvos aktus, lai pārtikas iepirkumos skolās un iestādēs spētu uzvarēt nevis lētākais, bet tepat ražots piedāvājums.
Anna Platpīre un Ģirts Majors iesaka ne tikai katram savu zemnieku, pie kura iegādāties ražojumus, bet katram savu pleķīti zemes. Latvijā ir daudz brīvas un neapsaimniekotas zemes. Abi piedāvā veidot valsts programmu, kurā cilvēki varētu pieteikties un saņemt sēklas, lai sāktu apsaimniekot zemi, kā arī iegūtu noderīgus padomus. Zemnieks palīdzētu ar padomu, kā apsaimniekot zemi. Tā veicinātu arī cilvēku ieplūšanu laukos.
Ko var iesākt ne tikai ar to, ko patērējam, bet arī ar to, ko atstājam aiz sevis? Ko varētu apņemties pārstrādāt valstiskā līmenī, lai aizstātu importu?
Anna Platpīre un Ģirts Majors iesaka domāt par arhitektūru un vecajām ēkām. Jauki būtu saglabāt un attīstīt vecos krogus ceļa malās, veco baznīcu drupas un vecās lauku sētas. Tā būtu arhitektūras pārstrāde. Tāpat varētu būt nodokļu atvieglojumi uzņēmējiem, kas no otrreizējām izejvielām ražo.
Aigars Plotkāns un Rihards Plotka piedāvā bezatkritumu saimniekošanu kā obligātu nosacījumu biznesa darbībai. Tie, kam veidojas atkritumi jāpastiprina finansiāls slogs. Kā lauku saimniecībā, kur ārā nemet neko. Riharda Plotkas piedāvājums ir arī Latvijā no riepām ražot apavus, no PET pudelēm - apģērbus. Pasaulē tas jau notiek.
Kā panākt, lai cilvēki izvēlētos lietas saglabāt, remontēt, restaurēt un mainīt, nevis izmest un katru sezonu iegādāties jaunu?
Aigars Plotkāns un Rihards Plotka domā, ka lielākai daļai tehnikas jābūt ražotai pēc moduļa principa. Produktu ilgtspējība ir viens no kvalitātes kritērijiem, kas jānorāda uz iepakojuma un ir obligāts priekšnosacījums. Patērētāju paradumu maiņa: kopjam kurpes, mašīnas, lai kalpotu ilgāk. Vēl komanda iesaka izveidot "amatnieku abonementu": par noteiktu maksu cilvēkiem ir pieejams kurpnieks, šuvējs un citi amatnieki. Cilvēki bieži nezina, kur salabot lietas, kaut salabot ir lētāk, nekā pirkt jaunu.
Ģirts Majors piedāvā padomu raidījumu, kā nokalpojošas lietas pašiem salabot. Anna Platpīre iesaka rīkot amatnieku izbraukumus pa Latviju, lai cilvēki zinātu, kad pie viņiem atbrauks meistars un varēs konkrēto lietu salabot.
Raidījuma ieraksts:
Skaņas fails:
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
