Šovasar ap 400 dalībnieku visā Latvijā piedalījās ideju "prāta vētrās": diskusijās par Latvijas simtgadi tikās Saeimas deputāti, uzņēmēji, ekonomiski aktīvie jaunieši, kultūras, izglītības un zinātnes nozaru pārstāvji; daudz lieliskas ierosmes tika gūtas arī reģionālajās diskusijās Liepājā, Daugavpilī, Jēkabpilī, Jelgavā, Valmierā, Valkā un mazākumtautību diskusijā Višķos, Daugavpils novadā. Piedāvājam Leonardas Ķesteres, Kultūras ministrijas Latvijas simtgades darba grupas vadītājas, novērojumus un secinājumus par šajās diskusijās saklausīto.
Kur notika reģionālās diskusijas?
Reģionālās diskusijas par Latvijas simtgadi visu vasaru notika Latvijas reģionu lielākajās pilsētās - Liepājā, Jelgavā, Valkā, Valmierā, Jēkabpilī un Daugavpilī, piedaloties plašam lokam ieinteresēto: pašvaldību vadītāji un dažādu struktūru pārstāvji, reģionālajie mediji, plaša spektra nevalstisko organizāciju pārstāvji no jauniešu, senioru, mazākumtautību un citām organizācijām, tāpat arī izglītības jomas vadītāji, skolotāji, bibliotekāri, kultūras iestāžu vadītāji, sporta un rekreācijas darbinieki, uzņēmējdarbības vides pārstāvji un citi. Līdzīga diskusija notiks Siguldā.
Vai ir kādas kopīgas idejas un vadmotīvi visos reģionos?
Kopīgu idejas ir daudz, piemēram, dāvāt savu laiku brīvprātīgajam darbam, lai sakoptu savu apkārtni, kādu nozīmīgu vietu - parku vai dārzu pilsētā. Cilvēki vēlas atjaunot vecās tradīcijas, kuras laika gaitā aizmirsušās un tāpat arī ieviest jaunas.
Ir vēlme katrai ģimenei apzināties savas saknes, izveidot dzimtas koku, savākt aprakstus par savas ģimenes simtgadu vēsturi tā apzinoties savu vietu visas Latvijas vēstures veidošanā. Ir vēlme katrā novadā renovēt veco apbūvi, rūpnīcu cehus vai citus saimnieciskus objektus, dodot tiem jaunu iespēju kalpot sabiedriskajām vajadzībām, jauniešu un radošām aktivitātēm.
Daugavpils, piemēram, jau ir nodibinājusi savu simtgades fondu. Novadu iedzīvotāji pieprasa svētkus visai Latvijai, ne tikai Rīgai.
Vai un kā, diskusijās pārrunājot LV 100, sajūtamas ideju atšķirības starp reģioniem?
Vidzeme, Kurzeme un Sēlija ir ļoti neatkarīgas, tur pašvaldības ir gatavas gatavot savas svinības un iedvesmot ar savām idejām pārējo Latviju. Ziemgalē un Latgalē izskanēja, ka lielāka atbildība ceļā uz svētkiem un svinēšanā jāprasa no valsts.
Šīs diskusijas un domapmaiņas ir tikai sākums. Latvijas cilvēki ir ļoti radoši, un vēl ir daudz laika, lai radītu, attīstītu vislabākās idejas un dalītos ar tām.
Kas notiek ar šo diskusiju secinājumiem? Vai tie tiks izmantoti, gatavojoties LV100?
Diskusiju secinājumi šobrīd ir ļoti vērtīgs resurss, lai uzsāktu LV100 programmas izveidi.
Kas Jums personīgi būs lielākais izaicinājums ceļā uz Latvijas simtgadi?
Svarīgi ir izveidot ļoti skaidri pārvaldāmu komunikāciju Latvijas simtgades svinībām visu piecu gadu garumā no 2017. līdz 2021.gadam. Tā, lai mūsu valsts mediji būtu profesionāli ieinteresēti iesaistīties un atspoguļot gan svētku gada norises, gan arī aktivitātes ceļā uz simtgadi. Lai Latvijas simtgade kļūtu par jaunu mediju stratēģijas vadmotīvu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
