Raidījums: Ideju Teniss. Kā izskatīsies Dziesmusvētki pēc ¼ gadsimta  (25)

Ko darīt, ja dziesmu svētku estrādē skatītāju ir vairāk nekā sēdvietu?

Laura Zvejniece un Edgars Raginskis piedāvā vēl vairāk sašaurināt sēdvietas, par ko kāds paburkšķēs, bet vairākumā gadījumu cilvēkiem būtu iespēja tuvāk iepazīties ar saviem blakussēdētājiem. Tas vairotu kopības sajūtu. Ja dalībnieku ir mazāk nekā skatītāju, skatītāji varētu iet dalībnieku rindās.

Klāvs Sedlenieks iesaka skatītājiem atvēlēt tikai stāvvietas, lai skatītāji būtu kā koris. Brigita Stroda piedāvā veidot ejas zem estrādes, lai tur par dārgāku samaksu cilvēki varētu atrasties un uzlādēties no pozitīvām skaņu vibrācijām.

Tā kā runa ir par laiku pēc 25 gadiem, tehnoloģijas jau būs tā attīstītas, ka klātbūtnes efektu visiem varēs nodrošināt ar hologrammu starpniecību.

Kā finansēt estrādes un stadiona būvniecību?

Brigitas Strodas piedāvājums: piesaistot pasaules arhitektus, Mežaparkā izveidot augsta līmeņa konferenču centru. Ideja var būt komerciāli ļoti izdevīga, ja pareizi "iepako" Mežaparka estrādes īpašo gaisotni.

Laura Zvejniece un Edgars Raginskis vērš uzmanību, ka daļu no tabakas, alkohola un azartspēļu akcīzes nodokļa varētu novirzīt šī konferenču centra būvniecībai. Kā arī laba būtu ideja par pasaulē populāru latviešu pēcteču informēšanu par viņu etniskajām saknēm un dziesmu svētku tradīciju, aicinot ziedot dziesmu svētku kustībai.

Kā iesaistīt vairāk cilvēku dziesmu svētku kustībā, sevišķi bērnus un vīriešus?

Edgars Raginskis iesaka atrast kādu komandu sporta veidu, kas labi iederētos dziesmu svētkos, tas ļautu vairāk uzrunāt vīrus.

Klāvs Sedlenieks bilst, ka laukos, kamēr sievas iet dziedāt korī, vīri mēdz iet medības, jādomā par to, ka medības vienlaikus būtu kora mēģinājums.

Laura Zvejniece, runājot par bērniem, iesaka izmantot mobilās aplikācijas. Aplikācija, kas darbojas modulējot ar balsi vai dziedot, norāda Brigita Stroda. Klāvs Sedlenieks piedāvā izveidot spēli ar tehnoloģisku iespēju - tikko nedziedi, tā mašīna apstājas.

Kā Dziesmu svētkos uzkrātās zināšanas izmantot par franšīzi pasaulē?

Brigita Stroda iesaka latviešu dziedāšanas terapiju, ko izplata pasaulē kā jauna veida jogu un ārstniecības veidu.

Kā ar latviešu valodas palīdzību varētu panākt Gūgenheima muzeja efektu?

Fakti: Gugenheima efekts. 1991. gadā Basku zemes lielākā pilsētas Bilbao varas iestādes pieņēma metropoles globālās transformācijas programmu. Viens no šīs koncepcijas punktiem bija arhitektūras šedevra - Gugenheima modernās mākslas muzeja filiāles uzbūvēšana pilsētas ekonomiski depresīvākajā rajonā. Arhitekta Frenka Gerija projektētās būves izmaksas bija tuvu 200 miljoniem dolāru. Taču pateicoties tūristiem no visas pasaules, kas Bilabao ieradās, lai aplūkotu šo unikālo ēku, jau trīs gadu laikā celtniecības izmaksas bija atmaksājušās.

Brigita Stroda un Klāvs Sedlenieks piedāvā izmantot gudrību, kas slēpjas latviešu dainās. Atrodot veidu, kā atraktīvi atslēgt šīs gudrības, stāstīt par tām pasaulei, tā palīdzot tikt galā ar klimata problēmām.

Laura Zvejniece norāda, ka muzejs varētu būt vieta, kur valoda pārvēršas citās mākslās līdzīgi kā dziesmu svētku zīmes iedziedāšanā. Vai tulkotājs, kur kādā citā valodā izteikts vārds, izskan latviešu valodā.

Edgars Raginskis runā par dzīves erotizāciju. Latviešiem auglības rituāli ir svarīgi. Varam iziet pasaulē ar savām nerātnajām dainām, kas ir sava veida latviešu kamasutra. Brigita Stroda bilst, ka tā ar dziesmām pierādītu, ka seksualitāte ir savienojama ar kosmosu.

Kā izmantot virtuālo pasauli, piemēram, vikipēdiju latviešu valodā, lai veidotu „maigo varu"?

Fakti: Vikipēdija ir brīva, daudzvalodu enciklopēdija ar bezmaksas saturu, kura savu darbu uzsāka 2001.gada 15. janvārī pēc Džimija Veilsa un Lerija Sendžera iniciatīvas. Uz 2014. gadu tā pieejam 287 valodās, tās veidošanā iesaistīti 73 000 redaktoru un mēnesī to apmeklē pus miljards cilvēku. Kopš 2003. gada jūnija vikipēdija ir latviešu valodā un kopš 2005. gada decembra arī latgaļu valodā.  Polijas pilsētā Slubicē ir uzstādīts piemineklis Vikipēdija un Vikipēdijas vārdā 2013. gadā nosauca asteroīdu.

Laura Zvejniece un Edgars Raginskis uzskata, ka varam konsultēt ASV un citas valstis par ātra interneta ieviešanu. Attiecībā uz vikipēdju viņi min, ka vajadzētu stimulēt Latvijas ļaudis veidot šķirkļus šajā virtuālajā enciklopēdijā.

Klāvs Sedlenieks min, ka varētu veicināt automatizētu tulkošanu, lai varētu teikt, ka latviešu valodā ir tulkots viss un tulkošanu var veikt jebkurā brīdī.

Kā turpināt jauno sporta veidu iekarošanu Latvijā?

Fakti: Latvieši pieder pie nācijām, kuras gatavas izmēģināt jaunus sporta veidus un īsā laikā tajos gūt panākumus. Piemēram, ar basketbolu Latvijā pirmo reizi iepazinās 1920. gadā, un jau 1935. gadā Latvija uzvarēja pirmajā Eiropas čempionātā. Ar bobsleju mēs sākām nodarboties 1980. gadā pavasarī, un pēc četriem gadiem Zintis Ekmanis izcīnīja olimpisko bronzu un Jānis Ķipurs uzvarēja Eiropas čempionātā. Skeletons Latvijā aizsākās 1998. gadā, un 2010. gadā Martins Dukurs izcīnīja olimpisko sudraba medaļu. Vēl noteikti var minēt BMX, kur mums ir divkārtējs olimpiskais čempions, pludmales volejbolu, kur mūsu duets ir pasaules ranga līderi un florbolu, kur īsā laikā esam iekļuvuši pasaules ranga sešiniekā.

Klāvs Sedlenieks iesaka Latvijā veidot Vispasaules jauno sporta veidu izmēģināšanas centru. Ja parādās jauns sporta veids, zināms, jāiet uz Latviju, lai to izmēģinātu, iespējams pat tas ir saistīts ar Mežaparku, kur svaigs gaiss. Iespējams, ka mums ir jauno sporta veidu ministrija, kas visu to kūrē.

Laura Zvejniece piebilst, ka iespējams šādam centram filiāles visos reģionos, lai jaunieši varētu šo visu izmēģināt. Un kāpēc parasto sporta stundu vietā nevarētu būt BMX stundas?

Kā Latvijas vide un daba kļūst par Latvijas „maigo varu"?

Fakti: Reizi divos gados Jēlas un Kolumbijas universitātes veic pētījumu, lai noskaidrotu zaļāko valsti pasaulē. Pēc pēdējā pētījuma Latvija ar 70,37 punktiem no 100 iespējamiem starp 132 valstīm ieņem otro vietu aiz Šveices. Sīkāk izanalizējot šī pētījuma datus Latvija piecās pozīcijās ieņem pirmo vietu pasaulē: mums ir vislielākā mežu platība, vislielākais mežu krājums, vislabākā biomasas aizsardzība, vistīrākais gaiss un vismazāk sīko putekļu gaisā.

Laura Zvejniece un Edgars Raginskis atzīst, ka latvieši paši bieži nezina par mūsu zaļo vidi. Kad vien laika apstākļi atļauj, konferences, lekcijas, nodarbības un pasākumus rīkot brīvā dabā. Vide pati kļūst par telpu. Aicinām arī tūristus braukt uz Latvijas mežiem, izstaigāt mežu takas. Speciālas tūrisma programmas - sēņošana, ogošana.

Klāvs Sedlenieks piedāvā ievilkt dabu mājās. Sēņošanu var apvienot ar sēdēšanu lekcijās: auditorijai apkārt aug sēnēs, vai auditorija ir veidota no dabas materiāliem. Brigita Stroda norāda, ka Latviju vajadzētu deklarēt kā ekoloģiskāko valsti, kur audzē augstas kvalitātes produktus, ko pieprasa visa pasaule. It sevišķi attīstot visu, ko var ražot no kaņepēm. Nevajadzētu aizmirst koku lapotnes, piemēram, tajās sasēdināt dziesmu svētku klausītājus estrādē, piebilst Klāvs Sedlenieks.

Raidījuma video:

Skaņas ieraksts: