Raidījums: Ideju teniss. Kā latvieti padarīt par Šveices kabatas nazīti?  (2)

Sarunu tēmas: kā latvieti padarīt par Šveices kabatas nazīti un kā "izkalt" pirmo latviešu Nobela prēmijas laureātu.

Kā dažādām sociālajām grupām apgūt izdzīvošanas iemaņas?

Fakti: 1891.gadā šveicietis, ķirurģisko instrumentu ražotājs Karls Elzeners atklāja, ka kabatas naži, ko lieto valsts armijā, ir izgatavoti Vācijā. Lai labotu situāciju, viņš sāka darbu pie kabatas naža, kuram būtu viens asmens un skrūvgriezis šauteņu labošanai. Pēc piecu gadu darba viņš radīja saliekamo nazi, kuram abos galos bija pa asmenim, un tas bija aprīkots ar skrūvgriezi, konservu attaisāmo, īlenu un pat pudeļu attaisāmo.

Madara Peipiņa un Guntars Račs piedāvā rīkot izdzīvošanas nometnes dažādu paaudžu cilvēkiem ar spēles elementiem. Pieaugušie nodod prasmes jaunākajiem, bet arī paši mācās. Nometnes notiek visu gadu. Un tās var būt arī sacensības, lai motivētu cilvēkus vairāk piedalīties.

Ingus Ulmanis un Pauls Timrots piedāvā "Šveika izdzīvošanas principu" - nevajag gatavoties, tikai ļauties intuīcijai, sajūtām un darboties. Bet pretinieku piedāvāto risinājumu - spēli, viņi iesaka savienot ar Šveika nenopietnību, brīvo domāšanu. Tad spēle pašos pamatos kļūst radošāka.

Kā saglabāt nācijas fizisko un morālo stāju darbspējas vecumā?

Ingus Ulmanis un Pauls Timrots atzīst, ka svarīgi, īpaši jauniem cilvēkiem, saprast, kas viņi nākotnē būs, tāpēc piedāvā izveidot institūciju, kur norādītu uz katra stiprajām īpašībām. "Morālās un fiziskās stājas korekcijas institūcija".

Madara Peipiņa un Guntars Račs piebilst, ka šai institūcijai vajadzētu cieši sadarboties ar Zemessardzi, tā paplašinot darbības spektru.

Kas būtu Latvijas pilsoņa goda ieguldījums "patriotiskās nedēļas" laikā?

Fakti: Goda sardze pie Brīvības pieminekļa atradās kopš tā atklāšanas 1936. gada 11. novembrī un līdz pat 1940. gada 21. jūlijam, kad okupācijas vara pavēlēja to noņemt. Goda sardzi atjaunoja 1992. gada 11. novembrī pēc Tālava Jundža pavēles. Pirmie divi sargkareivji, kuri šajā dienā stājās postenī pie Brīvības pieminekļa, bija kareivis Edgars Vilmanis un Raitis Valainis. Goda sardzes karavīri stāv trīs maiņās no plkst. 10.00 līdz 16.00. Katra maiņa ilgst vienu stundu. Tā tiek noņemta, ja gaisa temperatūra ir zemāka par - 10C vai augstāka par +25C, kā arī stipra vēja un spēcīga lietus gadījumā.

Madara Peipiņa un Guntars Račs iesaka katram formulēt sev, kas viņam ir Latvija un latviskās vērtības un šo nodot tālāk - vienam cilvēkam, kādai klasei skolā, kaut ko iemācīt vai izstāstīt. Kad pašam ir skaidras atbildes uz šiem jautājumiem, arī citiem ir vieglāk izstāstīt, kas ir Latvija un kāpēc jābūt patriotiskam.

Ingus Ulmanis un Pauls Timrots uzskata, ka šī ir nedēļa, kurā vajadzētu iet citam pie cita ciemos. Mēs bieži nezinām, kas dzīvo blakus mājā. Nav jākautrējas.

Kā Latvijas iedzīvotājiem virtuālajā vidē kļūt par "lāčplēšiem".

Fakti: Par vēsturē pirmo zināmo kiberuzbrukumu uzskata operāciju ar nosaukumu "Olimpiskās spēles".  Tās laikā 2010. gada jūnijā ar vīrusu Stuxnet no ierindas izveda Irānas kodolpētījumu centra datorsistēmu. Šis vīruss nokļuva interneta vidē un inficēja vairāk nekā 60 tūkstošus datoru. Vēl līdz šai dienai nav zināms, kas organizēja šo operāciju, bet speciālisti uzskata, ka to izdarījusi ASV un Izraēla.

Pauls Timrots un Ingus Ulmanis iesaka savstarpēji sadarboties paaudzēm: jauniešiem, kas ir gudrāki interneta lietošanā, mācīt vecākus un vecvecākus, savukārt pašiem apzināties, ka sava intīmā dzīve nav jāatklāj internetā ar viltus kontu, bet labāk par to parunāties ar vecmāmiņu. Vēl informācijai, ko ievieto internetā, vajadzētu būt ar Lāčplēša spēku, tas jau mazinātu negatīvismu. To izdarīt nav viegli.

Madara Peipiņa un Guntars Račs norāda, ka datorzināšanas jāsāk apgūt jau agri skolā. Līdzīgi, kā ir jāapgūst zināšanas un jāiegūst vadītāja apliecība, ja vēlies piedalīties satiksmē ar automašīnu vai velosipēdu, arī, ja vēlies darboties interneta vidē, ir jāapgūst noteiktas zināšanas, varbūt pat jāiegūst kāda apliecība.

Kas būtu jādara, lai Latvijas bērni iespējami agrāk atklātu savu talantu?

Fakti: 1895. gadā zviedru rūpnieks un dinamīta izgudrotājs Alfrēds Nobels, būdams šokēts par sava izgudrojuma izmantošanu postošiem nolūkiem, savā testamentā novēlēja naudu prēmijas pasniegšanai cilvēkiem, kuri labi kalpojuši cilvēcei. Šo prēmiju pasniedza piecās nozarēs: fizikā, ķīmijā, fizioloģijā vai medicīnā, literatūrā un miera veicināšanā. Pirmo reizi to pasniedza 1901. gadā, piecus gadus pēc Nobela nāves. Kopš 1969. gadā prēmiju pasniedz arī ekonomikā. Nobela prēmijas lielums kopš 2012 .gadā ir 8 miljoni zviedru kronu, kas atbilst 1,1 miljonam ASV dolāru.

Pauls Timrots un Ingus Ulmanis domā, ka būtu nepieciešams veidot atvērto zinātnisko telpu - laboratoriju, kas būtu pieejama jauniešiem, lai viņi redzētu, kā zinātnieki darbojas, kā zinātnieki dzīvo, arī kādu mūziku klausās.

Madara Peipiņa un Guntars Račs papildina, ka šādas atvērtās laboratorijas varētu veidot ne tikai par zinātni, bet arī mūziku, aktierspēli, amatniecību. Tā parādīt personas daudzšķautņainību, ka mūziķis var uztaisīt galdu, vai zinātnieks prot spēlēt kādu instrumentu.

Kā piešķirt olimpisko auru mācību olimpiādēm?

Fakti: Vecākā starptautiskā mācību olimpiāde pasaulē ir Starptautiskā Matemātikas olimpiāde. Tā pirmo reizi tika sarīkota Rumānijas pilsētā Brašovā 1959. gadā, un tajā piedalījās skolēni no septiņām Varšavas bloka valstīm. Ar laiku dalībvalstu ģeogrāfija palielinājās un šogad Keiptaunā, kur notika 55. matemātikas olimpiāde, startēja skolēni no 101 valsts, arī Latvijas. Interesanti, ka Olimpiādei ir gan savs karogs, gan himna, gan emblēma. Noteikti jāpiemin, ka 1991. gadā latvietis Andris Ambainis ar maksimālo rezultātu Starptautiskajā matemātikas olimpiādē izcīnīja zelta medaļu.

Madara Peipiņa un Guntars Račs uzskata, ja kaut ko vēlas padarīt populāru, ir jāiesaista televīzija, un olimpiādēs tad būtu jāparādās spēles elementam.

Pauls Timrots un Ingus Ulmanis piedāvā skolēnu olimpiādes veidot praktiskākas, skolēni ne tikai veic rēķinus uz papīra, bet izrēķina, kā izgatavot stipru un stabilu galdu, un to arī paveic.

Kur un kādu universitātes pilsētu Latvijā vajadzētu izveidot?

Fakti: Viena no slavenākajām universitāšu pilsētām ir otra vecākā universitāte pasaulē - Oksforda. Lai gan nav zināms precīzs gads, kad tā dibināta, universitātē mācības notika jau 1096. gadā. Latvijā 2011. gadā Rīgas Tehniskā universitāte uzsāka vērienīgu projektu RTU - Pilsēta pilsētā, kuru īstenojot Ķīpsalā, tiks izveidots Baltijas reģionā modernākais inženierzinātņu studiju centrs - studentu pilsēta. To nākotnē veidos septiņas RTU fakultātes, administratīvās ēkas un Zinātniskā bibliotēka. Pirmā jaunā uzbūvētā ēka Enerģētikas un elektrotehnikas fakultāte, savas durvis vēra jau šoruden.

Pauls Timrots un Ingus Ulmanis uzskata, ka studentu pilsētas varētu Latvijā būt Ērgļi un Saldus, pilsētas, kur mazliet dzīvība pieklususi. Pilsētas varētu uzplaukt pateicoties studentiem.

Madara Peipiņa un Guntars Račs jau ļoti konkrēti piedāvā, ka Liepājai jākļūst par mūzikas universitātes studentu pilsētu. Nekā līdzīga reģionā nav, pamats jau ir mūzikas skola, tas ir tikai laika jautājums, ka pats no sevis tā notiks. Pilsēta pulcētu daudz jaunu cilvēku, krogos skanētu tikai dzīvā mūzika un katras brīvdienas notiktu studentu koncerti. Un Liepājas mūziķus brauktu skatīties tūristi.

Kādu pasaules aktuālu problēmu Latvijas varētu izvirzīt par zinātnieku galveno uzdevumu?

Fakti: Pēc Latvijas Zinātņu akadēmijas atzinuma Latvijas nozīmīgākie izgudrojumi ir citronskābes biosintēze, lizīna sintēzes biotehnoloģija, magnetohidrodinamisko tehnoloģiju MAHYD un EMAGO radīšana, radiācijas kontūra radīšana, siltumizolācijas materiāls RIPORS, pretvēža preparāts ftorafūrs, neorganisko savienojumu plazmas tehnoloģija, VEF Minox fotoaparāts un vēl vairāku medikamentu radīšana, tajā skaitā mildronāta un remantadīna.

Madara Peipiņa un Guntars Račs iesaka zinātniekiem koncentrēties uz medicīnu, kādu konkrētu slimību, kam augsti mirstības rādītāji, piemēram, asinsvadu slimības. Zinātnieki varētu koncentrēties uz preparātu un pārtikas piedevu, veselīga dzīves veida formulas izstrādi, lai šīs slimības nerastos.

Pauls Timrots un Ingus Ulmanis savukārt izvēlas koku kā izejvielu dažādiem enerģijas resursiem un zinātniskiem atklājumiem.

Raidījuma ieraksts:

Skaņas fails:

Raidījumu organizē LR Kultūras ministrija un Latvijas Radio. Atbalsta: "Latvijas Valsts Meži", "Latvijas Mobilais Telefons", "Delfi.lv" un "JCDeceux".