Piektdien "Ideju tenisu" spēlēja rakstnieks un publicists Pauls Bankovskis, psiholoģe, lektore un publiciste Kristiāna Lapiņa, pilsētplānotājs un arhitekts Toms Kokins un arhitektūras kurators Mārtiņš Ķibilds. Šodien sarunas par to, kā izskatītos pasaulē pirmā rezervātvalsts un kā īstenot kalendāro reformu - 2018. gads sākas ar Jāņiem!
Ko darīt ar "melnajiem caurumiem" - iepriekš apdzīvotām, bet šobrīd pamestām vietām?
Fakti: Latvijā ir četri dabas rezervāti, kas aizņem 0,4 % no valsts teritorijas, un četri nacionālie parki, kas aizņem apmēram 3,2 % no valsts teritorijas. Pasaules līdere šajā rādītājā ir Venecuēla, jo tur aizsardzībā atrodas 53,8 % no valsts teritorijas. Otrajā vietā ar 43 % atrodas Dānija, jo tās pārvaldītajā Grenlandē atrodas pasaulē lielākais nacionālais parks, kurš ir lielāks par 163 pasaules valstīm. Trešo vietu ieņem Brunejas sultanāts ar 42,8 %, bet ceturtā ir Lihtenšteina, kur aizsargāti ir 42,4% procenti teritorijas.
Toms Kokins un Mārtiņš Ķibilds iesaka "melnajos caurumos" ierīkot brīvās ekonomiskās zonas, ja neviens tur tomēr neiet un neuzsāk saimniecisko darbību, tad pārdot tos ārvalstīm.
Kristiāna Lapiņa un Pauls Bankovskis papildina, ka tikpat lielas problēmas ir vietās, kas ir pretstats "melnajiem caurumiem", tāpēc visu vajadzētu pārvēst vienā rezervātā un aizaudzēt ar kādu konkrētu augu.
Kādas pilsētas funkcijas varētu deleģēt mežiem?
Fakti: Par pirmo dārzu pilsētu Eiropā un, iespējams, pasaulē uzskata Ķeizarmežu jeb tagadējo Mežaparku. To sāka ierīkot priežu mežā 1902. gadā pēc Rīgas parku un dārzu vadītāja daiļdārznieka un ainavu arhitekta Georga Kūfalta projekta. Lielāko daļu ēku tur uzcēla pirms I Pasaules kara un 20. gadsimta 20.-30. gados. No 108 ēkām, kas celtas pirms I Pasaules kara, 68 ir arhitektūras pieminekļi.
Kristiāna Lapiņa un Pauls Bankovskis, atsaucoties uz folkloru un pasaku par zvēru karu, iesaka mežiem nodot visu politisko cīņu funkcijas.
Toms Kokins un Mārtiņš Ķibilds piedāvā visas reliģiskās funkcijas pārcelt uz mežu, kas kļūtu par vienu milzīgu templi.
Kā darbojas Latvijas "zaļā zelta" banka?
Fakti: 1918. gadā pēc neatkarības deklarēšanas Latvijas iedzīvotājiem nebija uzticības drīz tapušajai jaunajai naudai - Latvijas rublim. Tādēļ bija nepieciešams nodrošināt naudas segumu ar zelta rezervēm. Latvijas valdība aicināja pilsoņus ziedot vērtslietas, lai palīdzētu valstij. Lai to īstenotu 1920. gada 20. martā nodibināja Zelta fondu, kas pārņēma saziedotās vērtības un turpināja vākt jaunas. Šajā fondā ieskaitīja arī Finanšu ministrijas iepirkto zeltu. Zeltu pārkausēja stieņos, atzīmēja raudzi un svaru un nodeva Latvijas Bankai, kas to pārsūtīja glabāšanai uz Anglijas Banku. Tā tika radītas Latvijas pirmās zelta rezerves.
Toms Kokins un Mārtiņš Ķibilds piedāvā "zaļā zelta bankas" produktus - kredītus. Patēriņa kredītu izsniedz, piemēram, mellenēs, hipotekāro - dēļos vai brusās. Noguldījuma iespēja - iestādīt koku. Ja kavē maksājumus, jāiet talkā - jākopj mežs.
Kristiāna Lapiņa un Pauls Bankovskis pievieno ideju: ja cilvēkam pieder koks, viņš šo koku var ieķīlāt - dabūt ātro kredītu. Ja kredītu neatdod, nāk ciemos "dakteris bērziņš".
Kā panākt, lai Latvijas mežos atrastu vairāk papardes ziedu?
Fakti: Latviešiem ir vairāki ticējumi, kā atrast papardes ziedu. Viens no vienkāršākajiem paņēmieniem ir Jāņu naktī otrādi apaut vīzes, ar purngaliem uz papēžiem, ietīties baltā palagā un doties to meklēt. Vēl ir kāds sarežģītāks veids: Jāņu naktī uz zemes uzzīmēt astotnieku, tad uz slotas kāta astoņas reizes aplekt tam riņķī un pēc tam ar to pašu slotaskātu aizlekt līdz tuvākajam paparžu pudurim. Šī procesa laikā nedrīkst runāt un smieties.
Kristiāna Lapiņa un Pauls Bankovskis piedāvā aplikāciju papardes zieda atrašanai. Līdzīgi kā Imanta Ziedoņa "Zaļajā pasakā" mežs ienāktu pilsētā, kad vajadzība atrast papardes ziedu.
Toms Kokins un Mārtiņš Ķibilds uzskata, ka jāsaprot, kāda ir vajadzība atrast papardes ziedu. Papildinot bilst, ka aptiekā varētu uzmaukt galvā paparžu vainagu un "mutēt" cilvēku. Bet visvienkāršākais - vajag vairāk mīlēties.
Raidījuma videoieraksts:
Raidījumu organizē LR Kultūras ministrija un Latvijas Radio. Atbalsta: "Latvijas Valsts Meži", "Latvijas Mobilais Telefons", "Delfi.lv" un "JCDeceux".