Es jūs piespiedīšu mīlēt Raini? Dižgaram

1865. gada 11. septembrī dzimis latviešu dzejnieks, dramaturgs, tulkotājs, teātra darbinieks, leģendārās "Dienas Lapas" redaktors un politiķis Rainis, īstajā vārdā Jānis Pliekšāns.

150. gadadienā kopš Raiņa dzimšanas portāls "Delfi" sadarbībā ar Starptautiskā starpdisciplinārā kongresa "Dzīvā dzīve. Aspazija – Rainis – 150" rīkotājiem piedāvā ieskatu Raiņa ietekmē uz Latvijas kultūrvidi - ne vien literatūru, bet arī teātri, kino, mūziku un mākslu, kā arī informāciju par Raiņa memoriāliem, kur par dzejnieku iespējams uzzināt vairāk.

Raiņa un Aspazijas muzeja vecākais eksperts Dr. philol. Jānis Zālītis sarunā ar portālu "Delfi" uzdod retorisku jautājumu: "Vai bieži parkā uz soliņa vai trolejbusā redzam kādu lasām Raini?"

Viņaprāt, tapt aizmirstiem - tāds ir lielas daļas klasiķu liktenis, tomēr Raiņa gadījumā eksperts norāda, ka arī mūsdienās joprojām aktuāli ir daudzi ar Raini saistīti simboli, par kuru saikni ar literātu ikdienā aizdomājas vien retais - piemēram, Gaismas pils, lauztās priedes un pat personvārdi - piemēram, Baibiņa, kā arī daudzi tēli un asociācijas, kas iesakņojušās vairāku paaudžu cilvēku prātos - Antiņš, Stikla kalns, Baltais tēvs un citi.

Zālītis uzskata, ka skolas obligātās literatūras saraksts parasti vairāk atbaida nevis pievērš jauno grāmatmīļu uzmanību. Viņaprāt, viens no veidiem, kā rosināt skolēnos interesi par klasiķiem, varētu būt humorpilna pieeja - piemēram, savdabīga "aizliegtās literatūras" saraksta ieviešana, kurā būtu iekļauti arī klasiķu - tostarp Raiņa un Aspazijas - darbi.

"Lasīšanas process ir smags darbs. Ja neesam gatavi domāt un lasīt nopietnu literatūru, tad varbūt to nemaz nevajag darīt. Ir jāieintriģē, jāieinteresē!" ir pārliecināts eksperts.

Zālītis tāpat norāda, ka, viņaprāt, Raiņa un Aspazijas gada (līdzīgi kā Rūdolfa Blaumaņa simtpiecdesmitgadē 2013. gadā) aktivitātēs brīžiem tiek tērēts pārāk daudz enerģijas pasākumiem, kas ar jubileju saistīti netiešā veidā. "Spēkus vajadzētu sadalīt vienmērīgāk," teic eksperts un piebilst, ka viņam šķiet ļoti nozīmīgi, lai "Aspazijas un Raiņa daiļradi biežāk skatītu kā saistītu, jo tas ir organisks veidojums".

Virsrakstā citēts Gunāra Priedes lugas "Es jūs piespiedīšu mīlēt Raini" nosaukums.

Rainis kino un teātrī

Plašajā Raiņa un Aspazijas jubilejas gada programmā izceļami gan ekrāna, gan teātra notikumi. 11. septembrī, pulksten 19:25 Latvijas Televīzijā pirmizrādi piedzīvos filma "Jānis. Elza. Mīlas grāmata". Filmas režisore ir Linda Olte, scenārija autors - Arno Jundze, operators - Andris Priedītis. Dzejas karaļpāra dzīvi uz ekrāna atveido aktieri Jānis Znotiņš, Madara Botmane, Margo Zālīte.

Kā vēsta filmas veidotāji darba pašreklāmas aprakstā, "Aspazijas un Raiņa satikšanās 1894. gada janvārī uz visiem laikiem izmainīja ne tikai nākamā Latvijas dzejas karaļpāra, bet arī visas Latvijas nācijas dzīvi. Šajā radošajā savienībā dzima jauna valoda un dzeja, dzima revolucionāras idejas un prasība pēc neatkarīgas valsts".

Savukārt Nacionālajā teātrī joprojām iespējams skatīt šī gada janvārī pirmizrādi piedzīvojušo Kirila Serebreņņikova veidoto iestudējumu "Raiņa sapņi". Tuvākā izrāde - 25. septembrī.

Teātra kritiķes Ditas Jonītes apskatu par poētisko izrādi ar Jēkaba Nīmaņa oriģinālmūziku "Raiņa sapņi" iespējams lasīt šeit.

11. septembrī Latvijas Nacionālajā teātrī pirmizrādi piedzīvos Viestura Kairiša iestudētā izrāde "Uguns un nakts". Izrādes dramaturģija - Ieva Struka, scenogrāfs - Reinis Dzudzilo.

Savukārt Valmieras drāmas teātrī 11. septembrī pirmizrādi piedzīvos Reiņa Suhanova veidotā izrāde maziem bērniem vienā daļā "Bērns, vārdā Rainis". Idejas autori - Inese Ramute un Mārtiņš Meiers. Lomās: Inese Ramute, Mārtiņš Meiers. Kā vēsta teātra pārstāvji, izrāde skaidro, "kā notiek ģēnija tapšana, radošā gara iemiesošanās".

Izrāde par puisēnu Raini domāta maziem bērniem, bet, protams, arī pieaugušajiem. Aktieri spēlēs visu: Raiņa fantāzijas tēlus un viņu pašu, viņa vecākus un vīzijas, viņa rotaļu lietas un spēļu biedrus. Izrādes pamatā Jāņa Pliekšāna (Raiņa) literārais mantojums, biogrāfijas un bērnu dienu zemes izpēte ceļojumos un etīdēs.

Raiņa ielas, prospekti, bulvāri un... krāteris uz Merkura

Raiņa ielu Latvijā ir gana daudz, turklāt krietni vairāk ielu nosaukumos figurē tieši Raiņa nevis viņa dzīvesbiedres Aspazijas vārds.

Valsts Zemes dienesta informācija liecina, ka kopš 1990. gada Raiņa vārdā pārsauktas četras ielas Latvijā, tomēr dažas atguvušas citus nosaukumus un tajās Raiņa vārds vairs nefigurē.

Rainis mūzikā

Mūzikā Raiņa dzeja ienāca 20. gadsimta sākumā - drīz pēc tam, kad 1903. gadā iznāca viņa pirmais dzejas krājums "Tālas noskaņas zilā vakarā".

DU Mūzikas un mākslu fakultātes dekāns, profesors Ēvalds Daugulis, iezīmējot Aspazijas un Raiņa darbu aktualizāciju mūzikā, uzsver: "Aspazijas dzejas pasaulei pieder brīnišķīgi smalka, fantastiski krāsaina, bagāta un arī daudznozīmīga mīlas lirika, kura atradusi skaņu ietērpu latviešu komponistu romantiķa Jāzepa Vītola kordziesmās "Mēnestiņš meloja", "Mirdzas dziesma", "Sapņu tālumā", liriķa Emīla Dārziņa izcilajās dziesmās "Mēness starus stīgo", "Ciānas bērni" un "Sapņu tālumā", Alfrēda Kalniņa solodziesmā "Sapņu tālumā" un citu komponistu sacerējumos."

Arī citos darbos šos un citus komponistus iedvesmojusi Raiņa dzeja. Daugulis norāda, ka Raiņa dzeja rosinājusi Jāņa Mediņa operas "Uguns un nakts" tapšanu, tā sastopama Alfrēda Kalniņa kora fūgā "Ave sol", kantātē "Pastardiena", solo dziesmās "Jūras vaidi" un "Pļāvēja diendusa", melodiķa Emiļa Melngaiļa "Latvju rekviēmā" un viņa solo dziesmās "Sīkie pirkstiņi" un "Zeltītās lapas", latviešu profesionālās mūzikas pamatlicēja Jāzepa Vītola kora balādē "Karaļmeita" un izteiksmīgajās bērnu dziesmās "Kārlītis" un "Kaķenīte", kā arī Emīla Dārziņa kordziesmās "Lauztās priedes" un "Senatne". Vienmēr Rainis mūzikā atklājas kā spēcīgas, daudzveidīgas un mūsdienās arvien aktuālas dzejas autors."Arī 20. gadsimta nogalē Aspazijas un Raiņa poētiskā dzeja rod ceļu gan miniatūrformas izteiksmē Zigmara Liepiņa dziesmā "Pasaciņa", Artūra Maskata vokālā cikla "Trīs Aspazijas dzejoļi soprānam un orķestrim" veidolā, Jura Karlsona mūzikā lugai "Jāzeps un viņa brāļi", baleta "Sidraba šķidrauts" simfoniskās mūzikas lappusēs, Imanta Kalniņa operā "Spēlēju, dancoju", mūzikā kinofilmai "Pūt, vējiņi" un citos akadēmiskās mūzikas skaņdarbos, gan arī organiski iekļāvusies dažādu populārās un roka mūzikas stilu žanros.Rainis mūsdienu mūzikā īpašu atdzimšanu piedzīvoja 2001. gadā, kad nāca klajā albums "Strāvoklis". Sarunā ar portālu "Delfi" albuma ieceres autors Andris Indāns stāsta: ""Strāvokli" - Latvijas neatkarīgo mūziķu dziesmu izlasi ar Raiņa dzeju sāku veidot pirms astoņiem gadiem (2007. gadā), sajūtot sasaukšanos starp tālaika pirmskrīzes noskaņojumu sabiedrībā un Raiņa pirms 100 gadiem rakstītajiem revolucionārajiem dzejoļiem.Vēlējos Raiņa dzeju interpretēt atšķirīgi no tā Raiņa, kuru pazīstam no skolu programmām un oficiālās kultūrpolitikas. Atšķirībā no neskaitāmajiem šī gada Raiņa jubilejas pasūtījuma darbiem "Strāvoklim" valsts kultūrkapitāla fonds atteica līdzekļu piešķiršanu un to izdeva "Biedrība HI" 2011. gadā par ziedojumiem.Lai atsegtu Raiņa dzejas dažādās šķautnes, uzrunāju stilistiski atšķirīgus mūziķus, kurus vienoja spilgta attieksme savā daiļradē - "Hospitāļu iela", "Bērnības milicija", "Židrūns", Jēkabs Nīmanis, "STandART", "Ēnu kaleidoskops", "Rosewater", "Inokentijs Mārpls", Imants Daksis, "ISMS", "Iļģi", "Gaujarts", "Soundarcade", "HMP?", "Auļi", Jana Hermann, "Kodek & TV Maskava", "Nepilngadīgā Anna"."Jautāts, kas, viņaprāt, ir lielākais "Strāvokļa" pienesums, Indāns stāsta, ka lieliska lieta bija disku izsūtīšana visām Latvijas skolām, kas dod iespēju skolēniem iepazīties ar savādāku un arī mūsdienās dzīvu Raini.

Rainis mākslā

Viens no atpazīstamākajiem vecmeistaru darbiem, kuros attēlots Rainis, ir gleznotāja Jāņa Roberta Tillberga (1880-1972) - viena no spilgtākajiem akadēmiskā reālisma pārstāvjiem latviešu mākslā - darbs "Raiņa portrets".

Rainis muzejos

Raiņa un Aspazijas gads

Rainis Raiņa un Aspazijas gads

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit

Ekskluzīvi

Es jūs piespiedīšu mīlēt Raini? Dižgaram - 150 (30)