'Delfi Kultūra' iesaka: Dažas dziesmas, kas jānoklausās pēcvēlēšanu gaisotnē  (1)

Deivida Bovija singls "I'm Afraid of Americans" ir no 1997. gada albuma "Earthling". Dziesmu Bovijs sarakstīja kopā ar Braienu Īno jau 1995. gadā. Tās paranoisku sajūtu piesātinātajā klipā redzams arī grupas "Nine Inch Nails" līderis Trents Reznors, kurš vajā eiropieti Boviju. Reznors arī veidojis dziesmas remiksus un bieži atskaņo to savas grupas koncertos.

"Šī nav izteikti naidīga dziesma, tā ir tikai dzēlīga," par "I'm Afraid of Americans" teicis Deivids Bovijs. Tā vairāk reflektē par 90. gados aizvien pieaugošo amerikāņu patērētājkultūru, kad "blūzu un bitņiku dzeju aizstāja "Pepsi" un "Makdonalds"".

"American Idiot" ir vadošais singls no tāda paša nosaukuma amerikāņu pop-punk grupas "Green Day" albuma. Koncepalbums jeb "pankroka opera" bija septītais grupas pilna garuma studijas ieraksts, kas iznāca 2004. gadā. Albums saturiski tiecās paust vilšanos un nevienprātību, kas valdīja jaunās tūkstošgades paaudzē, kurai nācās pieaugt daudzu skaļu un pretrunīgu globālo notikumu, piemēram, Irākas kara, ietekmē.

Spāņu ska grupa "Ska-P" jau kopš dibināšanas pirmsākumiem pozicionējusi sevi kā politiski aktīva un jebkurai sistēmai opozīcijā stāvoša grupa. Viņu šovi allaž ir piesātināti ar dažādiem kariķētiem simboliem, bet teksti asi kritizē ASV un demokrātiju, kas "šauj pati sev kājā".

Kad šā gada oktobra vidū internetā tika publicēta pasaulslavenā repera Eminema jaunākā dziesma "Campaign Speech", tā strauji iemantoja popularitāti, vien dažu dienu laikā pārsniedzot divu miljonu skatījumu skaitu vietnē "Youtube".

"Campaign Speech" ir gandrīz astoņu minūšu gara dziesma bez piedziedājuma vai melodijas, turklāt – bez īpaša muzikāla pavadījuma. Skaņdarbā Eminems sajūsminājis vairākus hip-hopa cienītājus, kārtējo reizi demonstrējot nepārspējamas vārdu fonētisko spēļu veidošanas iemaņas.

Ar šo vārdisko meditāciju Eminems pieteica jaunu albumu, bet priekšvēlēšanu laikā neslēpa savu attieksmi – sakot, ka Tramps ir topošs diktators-maniaks.

Grupa "EL VY" ir muzikāla sadarbība starp grupas "The National" vokālistu un dziesmu tekstu autoru Metu Berningeru un Brentu Knofpu, kurš pazīstams kā grupu "Ramona Falls" un "Menomena" dalībnieks.

Berningers, kura dziesmu vārdi nereti balstās daudznozīmīgās metaforās, arī šai dziesmai sniedzis mīklainu skaidrojumu. Kā tīmeklī vēsta "EL VY", dziesma "Are These My Jets?" ir par par valzirgu locekļu rotaslietām. Daudzi grupas cienītāji dziesmas vārdos saskatījuši netieši paustu izsmieklu par ASV politisko spēku tieksmi pēc pārspīlējumiem un absurdas greznības.

1984. gadā izdotā Brūsa Springstīna dziesma "Born in the U.S.A.", kas iekļauta tāda paša nosaukuma albumā, ir viens no mūziķa populārākajiem singliem. Ietekmīgais žurnāls "Rolling Stone" to iekļāvis savā "500 visu laiku labāko dziesmu" sarakstā.

Skaņdarbs vēsta par Vjetnamas kara drūmo iespaidu uz amerikāņiem, kā arī par attieksmi pret kara veterāniem. ASV dziesma nereti tiek izmantota patriotiskās noskaņās, neiedziļinoties faktā, ka tā ir kritiska protesta dziesma.

Vācu grupas "Rammstain" dziesma "America" ir otrais singls no grupas 2004. gada albums "Reise, Reise". Tā grupai raksturīgajā, līdz vulgaritātei tiešajā veidā smīkņā par ASV popkultūras globālo ietekmi. Dziesma ir vācu, bet piedziedāums jauktā vācu un angļu valodā (Denglisch). Marša ritmā tiek skandēts par "wunderbar" dzīvošanu Amerikā, kur kokakola un dažreiz karš.

"Trouble Every Day" ir ģitārista-īpatņa Frenka Zapas sešdesmito gadu grupas "The Mothers of Invention" dziesma, kas iekļauta apvienības pirmajā – 1966. gada – albumā "Freak Out".

Zapa dziesmu sarakstīja 1965. gadā pēc tam, kad televīzijā bija redzējs Vatsa grautiņus. Vatsa grautiņi bija plaša mēroga nemieri Losandželosā 1965. gada augustā, ko izraisīja policijas darbinieka un kāda afroamerikāņa konflikts. Konflikts eskalējies, sabiedrības pārstāvjiem apsūdzot policijas darbinieku vardarbībā. Nemieros tika iesaistīti armijas spēki, dzīvību zaudējot 34 cilvēkiem.

Zapas skaņdarbs nereti aktualizējas mūsdienās, jo dziesmā kritizētie temati – rasisms, sociālā nevienlīdzība un žurnālisms-sensāciju meklēšana – bieži vien ir arī mūsdienu sabiedības uzmanības centrā.

"Killing in The Name" ir amerikāņu repmetāla grupas "Rage Against the Machine", iespējams, zināmāka dziesma, kas izdota 1992. gadā. Dziesma sarakstīta kā protests pret rasismu un drošības iestāžu piekopto vardarbību.

Nenormētās leksikas dēļ dziesma bieži iekļuvusi skandālos, taču 2009. gadā pasaules sociālajos tīklos tika radīta kampaņa, kuras mērķis bija nepieļaut, ka Lielbritānijas Ziemassvētku mūzikas topa pirmajā vietā nonāk pārraides "The X Factor" uzvarētāja dziesma, kā tas bijis iepriekšējos četrus gadus. Tā vietā kampaņas rīkotāji aicināja lejupielādēt "Rage Against the Machine", padarot to par 2009. gada Ziemassvētku dziesmu numur viens.

Kanādiešu dziedātājs, dzejnieks un dziesmu autors Leonards Koens, kurš saņemot slavējošas kritiķu atsauksmes, nupat izdevis savu jaunāko albumu "You Want It Darker", 1992. gadā izdeva ierakstu "Future" – albumu, kurā mākslinieks daudzviet atsaucies uz vēstures un politikas notikumiem.

Albumā iekļautā dziesma "Democracy" ir viena no Koena kompozīcijām, kurā runāts par politisko un sociālo netaisnību. Sarakstīta laikā, kad tika nojaukts Berlīnes mūris, Koens ar dziesmu vēlējies norādījis, ka "demokrātijas eksperiments" ieplūst ne tikai Vācijā, bet arī ASV.