"Pirmais gads, iespējams, bija visstresainākais gads manā mūžā," par Cēsu mākslas festivāla sākumu stāsta tā direktors Juris Žagars. Taču sarunā ar portāla "Delfi" komandu, kas pagājušajā nedēļā viesojās Cēsīs, Žagars atzīst, ka gan pirmais, gan arī turpmākie Cēsu mākslas festivāli sevi ir attaisnojuši.
Pirms desmit gadiem pārliecinājis Cēsu pašvaldību, ka Cēsīs jārīko mākslas festivāls, Žagars attapies, ka tagad jāattaisno "ne tik daudz biļešu ieņēmumi, kurus ir ļoti grūti prognozēt, bet jāattaisno, ka šis festivāls kaut ko iedos pilsētai". Pašvaldības ieguldītā nauda sastādījusi gandrīz 90 procentus no festivāla budžeta, līdz ar to festivāla rīkotājiem tā bijusi milzu atbildība. Turklāt festivāls orientējies uz mūsdienu mākslu, nevis populāro kultūru. Tomēr, kad pasākumu apmeklējuši vairāk nekā 10 tūkstoši cilvēku, Žagars bijis atvieglots, un tapis skaidrs, ka Cēsu mākslas festivāls tiks rīkots ik gadu.
Žagars uzskata ka veiksmes atslēgu devis tas, ka Latvijā nekā līdzīga nav bijis. "Mēs bijām pirmie, tāpēc visa mediju uzmanība bija uz mums, viss mārketinga spēks bija uz mums. Cēsīs tāds augstvērtīgu kultūras produktu blīvums gada laikā nekad nebija bijis, tāpēc visi cēsinieki rezervēja laiku un nāca uz koncertiem".
Desmit gadu laikā festivālā gan viesojušies izcili mākslinieki, gan rīkoti daži no pagājušās dekādes svarīgajiem koncertiem. Festivāla direktors atceras pagājušā gada Gustava Mālera trešās simfonijas atskaņojumu, ko pats Žagars nodēvē par "varbūt ne tik ļoti svarīgu, bet ekstrēmu" gadījumu. "Atskaņot Mālera trešo simfoniju brīvā dabā, neskaidros laika apstākļos, trīs tūkstošiem skatītāju, ar gaismas instalācijām un video uzvedumu... Tas bija izaicinājums, jo tas būtu visbriesmīgāk, ja auditorija būtu pustukša". Bet par laimi, kā stāsta Žagars, "bija pilns". Un, lai arī temperatūra bijusi zema, klausītāji pacietīgi un ieinteresēti sēdējuši visu simfonijas laiku zem klajas debess. "Tas ir viens no skaistākajiem piedzīvojumiem," viņš piebilst.
Runājot par pēdējās desmitgades spilgtākajiem festivāla brīžiem, Juris Žagars atklāj, kā 2011. gadā notikusi sadarbība ar krievu mākslinieku un mūziķi Sergeju Bugajevu, kas pazīstams arī ar pseidonību "Āfrika", un reiva dīdžeju, laikmetīgās mūzikas pazinēju Rubiku Maddog no Francijas. Tā esot bijusi "vistrakākā izgāšanās", stāsta direktors. "Mēs iecerējām reiva "pārtiju", kas arī Latvijā nebija tādā mērogā bijis. [..] Mēs tikām brīdināti, ka nupat viņu organizētā reiva ballīte Itālijā beidzās ar vietējā mēra atkāpšanos, jo viņi bija nonesuši vienu mazu pilsēteli līdz ar zemi, visi tie reiveri".
Tā, lai Cēsu pilsētas mēram nebūtu jāatkāpjas, Žagars mobilizējis mazu mobilo pulku un apvilcis Cēsu Alus brūzi, kur dejas ballīte bijusi plānota, ar sētu un metāla detektoriem, kā arī noorganizējis apsargu papildspēkus. Bet viss beidzies ar "pilnīgu un absolūtu "dizāsteru", jo vienīgie reiva klausītāji bija festivāla vadība," smejoties klāstīja Žagars.
Bet, kā sarunas noslēgumā piemin pasākuma iniciators, "tādi piedzīvojumi jau veido festivālu, tādas pilnīgi neparedzamas un neprognozējamas lietas".
Apstaigājot vietas, kurās Cēsīs paredzēti pasākumi festivāla ietvaros, arī "Delfi" komanda pārliecinājās, ka pasākuma apmeklētājus gaida ne vien neparedzami pārsteigumi, bet arī baudpilna gaisotne.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
