Lavīnveida radošums. Pazīstami cēsnieki par CMF lomu pilsētā  (4)

Kā pilsētu sajūt uzņēmējs, kurš Cēsis par savu pilsētu sauc tikai vasarās, kā festivāls ietekmējis to bērnu dzīves, kuri uzauguši "Zvannieku" kopienā, un ko par savu pilsētu saka tie, kuri tur vairs ikdienā nedzīvo. Stāsta Mareks Kaminskis, Gundega Skudriņa, Sandra Dzenīte-Cālīte un Gints Grūbe

Atgādinām, ka festivāls šogad svin pirmo, lielo apaļo jubileju, kā ik gadu piedāvājot augstvērtīgu mūzikas, mākslas, kino un teātra programmu.

Mareks Kaminskis ir uzņēmējs, kurš Cēsīs dzīvo un saimnieko vasarās, kad atvērta viņa kafejnīca "Zaļa zāle". Tā iekārtojusies omulīgā un noslēpumainā Cēsu vecpilsētās iekšpagalmā, piedāvājot ne tikai garšīgas maltītes, bet arī izmeklētus koncertus šauram klausītāju lokam.

"Man ir grūti kaut ko komentēt par Cēsu mākslas festivāla programmu, jo tas ir mūsu karstākais darba laiks," sarunu iesāk Mareks.

"To, ka festivāla laikā ir lielāks cilvēku pieplūdums, protams, jūtam. No varēja manīt arī nedēļas nogalē, kad bija 10. Cēsu mākslas festivāla atklāšana un paralēli notika vēl viens liels pasākums – "Positivus" festivāls – tik un tā par apmeklētāju daudzumu sūdzēties nevarēja. Virtuvē burgerus cepot, jau nepateiksi vai ēdājs ir atbraucis tieši uz festivālu, vai tāpat, bet nenoliedzami vasarā kultūras dzīve Cēsīs pulsē."

Jautājumu, kāpēc viņš, pats nebūdams cēsnieks, atvērām kafejnīcu tieši tur, Mareks saņēmis miljons un vienu reizi. Katru reizi viņš arī atbild – tas bija nejauši. Tomēr garāka atbilde nav viennozīmīgi tik nejauša – kaut kas Cēsīs bijis tāds, kas uzrunājis.

"Kafejnīca "Zaļa zāle" ir ģimenes uzņēmums. Tas bija pēckrīzes tukšais laiks, tobrīd nevienam no mums nebija stabilas piesaistes kādai nodarbei. Kāds no mums bija pabijis Cēsīs un kaut kas aizķēra. Tā sešus gadus jau esam tur, četrus no tiem ar kafejnīcu "Zaļā zāle" vasaras periodā," stāsta Mareks. Pirmos gadus darbojās arī kafejnīca "Cafe Rīga", kas bija atvērta visu gadu, tomēr izteiktā pilsētas sezonalitāte likusi pielāgoties apstākļiem.

Mareks uzskata, ka ar pašvaldības iesaisti varētu sezonu pagarināt. Vasaras mēneši ir ļoti piepildīti, bet rudens un ziemas sezona izteikti klusa, pat neskatoties uz koncertzāles pienesumu pilsētas kultūrdzīvei.

"Mērķtiecīgi ar kultūras un atpūtas pasākumu piedāvājumu, aktivitāte varētu būt arī visa gada garumā. Infrastruktūra attīstās, potenciāls ir. Iespējams, Cēsis varētu kļūt par Latvijas Ziemassvētku pilsētu, vai kas tamlīdzīgs," rosina uzņēmējs.

"Zvannieku" kopiena, kurā mitinās bērni un pusaudži, kuri ir palikuši bez vecākiem, vai to vecākiem ir atņemtas vecāku tiesības, ir viena no organizācijām, kas piedalījusies Cēsu mākslas festivāla tapšanā. Kopienas jaunieši palīdzējuši dažādos darbos, lai būtu noderīgi un festivāls izdotos nevainojams.

Stāsta kopienas vadītāja Sandra Dzenīte-Cālīte: "Mēs 10 gados esam izauguši kopā, izauguši ir mani "Zvannieku" pusaudži. Toreiz viņiem bija 16, tagad ir 26 gadi. Mēs esam laimīgi, ka varējām piedalīties gan tīrīšanas un iekārtošanas darbos Alus brūzī, gan būt par uzraugiem, biļešu kontrolieriem, gidiem, pasniegt ziedus dažādos Cēsu mākslas festivāla pasākumos. Bērni ir darījuši visdažādākos darbus. Manējie saka kārtējo reizi braucot no kāda brīnišķīgā koncerta, ka nekad citādi nebūtu nonākuši tādā pasākumā. Viņi ir ievilkti šai procesā."

Festivāla palīgos bijuši arī "Zvannieku" kopienā dzīvojušie somāliešu bērni. Viņi kā personības ir veidojušies, saskaroties ar latviešu pozitīvo attieksmi, saņēmuši labus vārdus.

Sandra priecājas, ka Cēsu mākslas festivāls pilsētā ienesi skaistumu un daudzveidību, inovācijas.

"Zvannieku" bērni ar to ir izauguši, viņiem veidojusies laba gaume, sapratne par kultūru.
Katru gadu festivāls atnes kādu milzīgu mākslas līdzpārdzīvojumu, pārsteigumu." Kā būtiskāko organizatorisko vadlīniju Sandra vērš uzmanību tieši uz jaunā, inovatīvā meklējumus un atvešanu uz Cēsīm festivāla programmā.

"Reiz mēs sākām ar piegružoto Alus brūzi, tagad esam tikuši pie savas Vidzemes koncertzāles," tā festivāla desmitgades attīstību redz Sandra. "Tagad tam jau ir cits līmenis un skanējums," uzsver "Zvannieku" vadītāja.

Māksliniece un radošā personība Gundega Skudriņa reiz Cēsu mākslas festivālā pirmo reizi pārsteidza publiku ar līdz tam Latvijā neredzētu mākslas formu – gastronomisko performanci – ēdiena, mākslas un mūzikas brīnumu. Tagad viņas veidotās performances guvušas lielu popularitāti. Gundega pati ir aktīva Cēsu mākslas festivāla pasākumu apmeklētāja, pat varētu teikt – fane.

"Juris Žagars spēra revolucionāru soli, aizsākot ideju par mākslas festivālu Cēsīs. Ir vajadzīgs viens drosmīgais cīnītājs, kurš nebaidās, un tad no pumpuriņiem izaug skaisti ziedi," Cēsu mākslas festivāla rīkotāju slavē Gundega. Viņa uzsver – šo desmit gadu laikā izmaiņas pilsētā ir it visā – sākot ar kvalitatīvu kultūras piedāvājumu dažādām gaumēm un beidzot sadzīviskām lietām – jaunām kafejnīcām, pakalpojumiem. Viens no redzamākajiem rezultātiem ir jaunā koncertzāle, kas ienesusi Cēsīs augstvērtīgu muzikālo programmu.

"Ir pavēries ceļš jauniem eksperimentāliem projektiem. Arī manā profesionālajā ceļā Cēsu mākslas festivāls deva būtisku grūdienu, jo tieši tur notika mana pirmā gastronomiskā performance. Tur sapratu, ka cilvēkiem tas patīk un ir vajadzīgs. Tieši tāds pats iedrošinājums eksperimentiem festivāls ir bijis mūzikā, mākslā un citās jomās. Ir tikusi dota iespēja daudziem radošiem cilvēkiem."

"Kā jau teicu, vienam ir jābūt pirmajam, kas iedrošina jaunajam un nezināmajam. Viens solis jau izraisa nākamo un tagad radošums burtiski lavīnveidā veļas pār Cēsīm. Zinu cilvēkus, kuri pieņēmuši lēmumu pārcelties uz šo pilsētu tieši šī iemesla dēļ. Tāpēc paklanos Jura priekšā, ka viņš kā dzimtās pilsētas patriots izlēma šo pirmo soli spert."

Kā vienu no festivāla programmas virsotnēm Gundega Skudriņa atceras neparasto uzvedumu mežā "Pasaka par Kurbadu. Elektroakustiska pastaiga mežā", ar Latvijas Radio kora grupas, DJ Monstas un aktiera Gundara Grasberga piedalīšanos. "Katru gadu gaidu izstādes, tas ir pirmais, uz ko festivālā dodos. Tās ir bijušas tik dažādas, tik pārsteidzošas…," priecājas māksliniece.

Būtiskākā atziņa, kas izskan mūsu sarunā ir tas, ka festivāls atstājis ietekmi ne tikai uz Cēsīm. Ir celta kultūras pasākumu latiņa augstāk ne tikai Cēsīs, arī citas pilsētas ir sākušas turēt līdzi, pierādot, ka kultūras dzīve ārpus Rīgas var tik pat intensīva un pat pilnasinīgāka nekā galvaspilsētā.

"Cēsu mākslas festivāls ir radījis gaumīgus procesus, kas Cēsis veiksmīgi izceļ citu vasaras festivālu t.s. biznesā," saka "Mistrus Media" producents Gints Grūbe, kuram Cēsis ir dzimtā pilsēta.

"Turklāt kvalitatīvs un augstvērtīgs mākslas faktu piedāvājums, virkne nejaušību un mērķtiecība ir ļāvusi Cēsīm tikt pie koncertzāles un tagad muzikālā latiņa tiek turēta, un viennozīmīgi tas ir festivāla nopelns. Žēl vienīgi, ka kādreizējā tradīcija operas repertuāra izrādes pārnest uz Cēsu parka izcilo vidi ir zudusi. Cēsu mākslas festivāls vienmēr izcēlies ar labu mūsdienu mākslas piedāvājumu un tagad sasniedzis stadiju, kurā skaidri redzams, ka mākslai Cēsīs "vajag telpu" un tai jātiek laukā no Alus brūža. Un lieliski, ka Cēsis ar festivālu un ilgu laiku bez kinoteātra ir tomēr ir saglabājusi kino skatītāju. Cēsis tagad ir modē un skaidrs, ka te nopelni festivālam un cilvēkiem, kuri šo festivālu rada."