Silvija Radzobe iesaka – sešas izcilas izrādes Cēsu mākslas festivālā

Par Cēsu mākslas festivāla programmā iekļautajām izrādēm raksta pazīstamā teātra zinātiece, viena no vadošajām kritiķēm Latvijā – Silvija Radzobe.

Atgādinām, ka festivāla programmā iekļautas arī četras Silvijas Radzobes lekcijas – 30. jūlijā, 4.; 12. un 14. augustā. Visas lekcijas, izņemot 30. jūlijā, varēs tiešraidē sekot līdzi arī portālā "Delfi". Plašāk par festivāla programmu – www.cesufestivals.lv

Dailes teātra izrāde "Iespējamā tikšanās" Dmitrija Petrenko režijā tiks izrādīta koncertzālē "Cēsis" 29. jūlijā plkst. 20:00.

Vācu dramaturga Paula Barca lugu-fantāziju "Iespējamā tikšanās" par pasaulslaveno vācu 18. gadsimta komponistu Johana Sebastiana Baha un Georga Fridriha Hendeļa kopīgajām vakariņām, kas nekad nav notikušas, Dailes teātra kamerzālē režisora Dmitrija Petrenko vadībā izspēlē Lidija Pupure un Olga Dreģe. Kaut arī aktrises tērptas krāšņos baroka laika vīriešu kostīmos, viņas netēlo vīriešus, bet māksliniekus, kuru problēmas aktuālas abiem dzimumiem. Tās ir alkas pēc atzinības, greizsirdība pret konkurenta panākumiem, domas par slavu mūžībā. Abu mūzikas ģēniju attiecībām izrādē raksturīga spilgta teatralitāte – viņi sargā savu īsto "es" zem rūpīgi izstrādātas maskas: Bahs ir kautri pieticīgs, Hendelis – bravūrīgi lielīgs. Vīriešu kostīmi kalpo kā situācijas teatralitātes pastiprinātāji, kā vēl viena maska. Izrāde, kas izvēršas par īstiem aktiermākslas svētkiem, būvēta gudri. Īsajos brīžos, kad pavīd mākslinieku īstā seja, redzam gandrīz vai neticamo – viņi vēlas to, kas piemīt otram, kaut dažādi izrādījuši savu pārākumu. Abām aktrisēm piemīt lieliska humora sajūta, šarms un skatuviskais temperaments, kas izrādi padara par īstiem teātra svētkiem.

Izrādes nominācijas "Spēlmaņu nakts"skatē: Olga Dreģe – Gada aktrise, Lidija Pupure – Gada aktrise.

Liepājas teātra izrāde "Portreti. Vilki un avis" Viestura Meikšāna režijā tiks izrādīta koncertzālē "Cēsis" 30. jūlijā plkst. 20:00.

Aleksandra Ostrovska lugas "Vilki un avis" (1875) saturu var izstāstīt vienā teikumā: pasaulē ir mazi krāpnieki un lieli, kā arī – ļoti lieli. Liepājas teātra iestudējumā luga ieguvusi nosaukumu "Portreti. Vilki un avis". Režisors Viesturs Meikšāns un scenogrāfs Reinis Dzudzilo izrādi konstruējuši kā atsevišķu noveļu virkni – katram personāžam piešķirta sava aina, kuras, nomainot cita citu, izseko Ostrovska sižetam. Paņēmiens saārdīt lugas kompozīciju atsevišķās, nozīmes ziņā līdzvērtīgās vienībās, aizsāk vienu no izrādes galvenajām – vientulības tēmu. Ainas cita no citas atdalītas ar melnu priekškaru, kurā balti izgaismojas skata galvenā varoņa vārds – kā mēmajā kino. Skatuves rāmja melnā aploce rada iespaidu, ka mūsu priekšā ekrāns vai skatlogs, vai varbūt glezna, kuru precīzi vidū no augšas līdz apakšai pārdala melna josla. Asociācijas ar gleznu aktualizē košās, tīrās fona krāsas, aktieru ķermeņu izteiksmīgās pozas un tērpi, nedaudzo priekšmetu ģeometriski skaidrās līnijas. Atmiņā atplaiksnī beļģu sirreālista Renē Magrita gleznas, kuras burtiski izstaro vientulības esenci.

Izrādes nominācijas "Spēlmaņu nakts" skatē: Gada lielās formas izrāde, Inese Kučinska – Gada aktrise, Gatis Maliks – Gada aktieris otrā plāna lomā, Reinis Dzudzilo – Gada scenogrāfs, Krista Dzudzilo – Gada kostīmu māksliniece, Oskars Pauliņš – Gada gaismu mākslinieks.

Ģertrūdes ielas teātra izrāde "Melnā sperma" Vladislava Nastavševa režijā tiks izrādīta koncertszālē "Cēsis" 4. augustā plkst. 20:00.

Vladislavs Nastavševs Ģertrūdes ielas teātra iestudējumam "Melnā sperma" izmantojis astoņus mūsdienu krievu rakstnieka Sergeja Uhanova ironiskos un asprātīgos stāstus. Autors neapstājas nekādu publiskā telpā pierasti noklusētu norišu priekšā – vai tas būtu caurejas vai geju kopošanās ainas apraksts. Cilvēki pamatā tiek pētīti vienā – dzimuma un seksualitātes – aspektā. Izrādes aktieri ieģērbti padomju ēras skolnieku formās, kas valkātājiem par mazām – bikšu staras sniedzas līdz puslielam, bet bikšu slēdzējs nav aiztaisāms, meitenēm uz krūtīm draud iztrūkt pogas un svārku mala izbeidzas sprīdi zem vidukļa, atsedzot melnās zeķbiksēs iestūķētus dibenus. Kostīmi liecina par jauniem, spēcīgiem organismiem, kuri ir izauguši, bet pret kuriem sabiedrība izturas kā pret maziem bērniem. Ierobežo tos ar konservatīviem uzskatiem, tradicionālām izturēšanās normām. Konflikts starp bērnu apģērbu un varoņu nebērnišķīgajām domām, vārdiem un interesēm rada komisku iespaidu. Bet vaļējās bikšupriekšas un īsās kleitas pievērš īpašu uzmanību reproduktīvo orgānu problemātikai. Tā kā uzveduma pamatproblemātika saistīta ar seksualitāti un attieksmi pret to, tad par normu apzināti vai neapzināti izvirzās viendzimuma mīlestība, bet kā anormāla parādība – heteroseksualitāte. Taču ar iedvesmu, izdomu un augstāko meistarību nospēlētajās ainās specifiskās geju tēmas pārvēršas vispārcilvēciskās problēmās.

Izrādes nominācija "Spēlmaņu nakts" skatē: Gada mazās formas izrāde.

Nacionālā teātra izrāde "Asins kāzas" Vladislava Nastavševa režijā tiks izrādīta Latvijas Nacionālā teātra Lielajā zālē 12. augustā plkst. 19:00.

Vladislavs Nastavševs, iestudējot spāņu 20. gadsimta izcilākā dzejnieka Federiko Garsijas Lorkas lugu "Asins kāzas" (1932), šķietami vienkāršo stāstu par Līgavu, kas kāzu naktī no Līgavaiņa aizbēg ar citu, izvērš neikdienišķi skaistā mākslas darbā. Publika šai izrādē sēž uz skatuves, darbība notiek spēles laukumā, kurš novietots pa daļai uz skatuves, pa daļai uz t.s. orķestra rindām. Pelēkais četrstūris, kas raisa asociācijas ar saules izdedzināto Spānijas zemi, funkcionē kā tilts starp mākslu un dzīvi. Darbībā tiek iesaistīta arī Nacionālā teātra Lielā zāle, kuras balkonu rotājumu zelts, pustumsā izgaismots, raisa asociācijas ar baroka laika katedrālēm vai valdnieku kapeņu sarkofāgu zeltu Eskoriālā. "Asins kāzas" ir muzikāla izrāde, jo režisors (kopā ar Tomu Auniņu) ir komponējis dziesmas, kuras skan viņa paša izpildījumā. Šī Balss kļūst par vienu no galvenajiem izrādes varoņiem. Tajā saklausāmi šūpuļdziesmas un korāļa elementi, tā skan tik maigi un mierinoši, un klusi – gandrīz izdziestot čukstā, līdz pieriet ar spēku un paātrinās, līdzīgi straujiem sirdspukstiem vai vajājošu zirgu pakavu dipoņai, lai paredzētu, brīdinātu, mēģinātu novērst to, kas nav novēršams. Asins kāzas izrādē izaug par sinonīmu Brīvībai, cilvēka tiesībām patstāvīgi izvēlēties savu laimi, savu mīlestības formu, kas citiem var likties nesaprotama, pat ne-normāla, lai nebūtu jādzīvo ar, kā dzejnieks raksta, "puvušām asinīm".

Izrādes nominācijas "Spēlmaņu nakts" skatē: Gada lielās formas izrāde, Vladislavs Nastavševs – Gada režisors, Gada mūzikas autors, Gada scenogrāfs, Agnese Cīrule – Gada jaunā skatuves māksliniece, Lolita Cauka – Gada aktrise otrā plāna lomā.

Nacionālā teātra izrāde "Zēns" Elmāra Seņkova režijā tiks izrādīta koncertzālē "Cēsis" 12. augustā plkst. 20:00.

Nacionālā teātra izrāde "Zēns", ko iestudējis Elmārs Seņkovs, piedāvā trīs vienā: detektīvu, ironisku komēdiju, psiholoģisku drāmu. Par spāņu mūsdienu dramaturga Huana Majorgas velnišķi ironiskās lugas uzveduma ideālo skatītāju aicināts kļūt ikviens, kuram ir humora sajūta un kurš gatavs uz sevi palūkoties bez rozā brillēm. Jo katrs taču ir gājis skolā, kontaktējies ar citu paaudžu pārstāvjiem un kādu grāmatu jau arī būs izlasījis. Ivara Pugas literatūras pasniedzēju Hermani, ko izsmēluši un depresijā noveduši stulbie un slinkie koledžas audzēkņi, jaunai interesei par dzīvi atmodina Ulda Siliņa vai Igora Šelegovska tēlotā skolēna Klaudio talantīgais, uz turpinājumiem sacerētais stāsts par klasesbiedra Rafas mājas dzīvi, tā ģimeni, kurā viņš iekļūst ar viltus palīdzību. Pats to nejuzdams, skolotājs kļūst atkarīgs no sava skolnieka, pakļaujas tā manipulācijām, pat pārkāpj likumu. Hermaņa un Klaudio diskusijas par tā sacerētajiem tekstiem atklāj ne tikai skolotāja un skolēna, bet tikpat lielā mērā arī kritiķa un mākslinieka attiecības. Tiek salīdzinātas divu tipu zināšanas: Hermanis pārvalda literatūras vēsturi, teoriju. Klaudio no tā visa nezina gandrīz neko. Bet viņa talants toties zina to, ko nezina skolotājs: mākslinieka prieku un brīvību iet savus ceļus, kas var būt pilnīgā pretstatā jebkuram teorētiskam kanonam.

Izrādes nominācijas "Spēlmaņu nakts" skatē: Gada mazās formas izrāde, Uldis Siliņš – Gada jaunais skatuves mākslinieks, Elmārs Seņkovs – Gada režisors.

Nacionālā teātra izrāde "Ak, tētīt..." Intara Rešetina režijā tiks izrādīta koncertzālē "Cēsis" 14. augustā plkst. 20:00.

Intara Rešetina iestudētā franču mūsdienu dramaturga Floriana Zellera luga "Ak, tētīt..." tēlo divu realitāšu sadursmi – to, kas reāli pastāv, un to, kas konstruējusies ar Alcheimeru sirgstošā Andrē apziņā. Vecā vīra slimības izpostītās smadzenes un sadragātā atmiņa pasaules uztveri padara fragmentāru, tajā miksējas reālais ar reiz bijušo, dažkārt – tikai iedomāto – visdīvainākajās sakarībās. Zellera lugas un izrādes novatorisms saistīts ar to, ka Andrē pasaule tiek tēlota no iekšienes, vizualizējot nevis veselo cilvēku apziņu, bet vecā vīra murgus un iedomas. Situācija, kurā konfliktē divi redzējumi (visbiežāk Andrē un viņa meitas Annas) par vienu un to pašu situāciju vai personu, ir spriegas teatralitātes lādēti, tai piemīt pat zināma humora deva. Izrādes emocionālie viļņi skalojas no silta, saudzīga humora līdz dramatiskai nopietnībai un sāpīgai lirikai. Valdis Lūriņš spēlē Andrē ar grūti aprakstāmu it kā vieglumu, kas rodas, saduroties diviem vecā vīra eksistences "virsuzdevumiem": mēģināt noskaidrot, kur viņš atrodas un kas tie par cilvēkiem viņam apkārt, un piekrist visam, ko citi saka, lai neraisītu aizdomas, ka viņš ir slims. Dažkārt dīvainās un citus pārsteidzošās vecā vīra reakcijas Lūriņa Andrē cenšas pārvērst tīši gribētā jokā vai ekscentrikā.

Izrādes nominācija "Spēlmaņu nakts" skatē: Valdis Lūriņš – Gada aktieris.