Pirmo trīs Rīgā notikušo latviešu dziesmu svētku (1873, 1880, 1888) celtņu autors bija aktīvais Rīgas Latviešu biedrības biedrs un svētku organizācijas komitejas loceklis, pirmais akadēmiski izglītotais latviešu arhitekts Jānis Baumanis (1834–1891). Ceturtie Vispārējie latviešu dziesmu svētki 1895. gadā vienīgo reizi šo svētku vēsturē norisinājās Jelgavā un to celtni projektēja arhitekts Konstantīns Pēkšēns (1859–1928). Pēdējoreiz slēgtā celtnē zem viena jumta dziedātāji un klausītāji pulcējās 1910. gada dziesmu svētkos, kuru celtnes autors bija arhitekts Ernests Pole (1872–1914). Pirmie dziesmu svētki pēc Latvijas Republikas nodibināšanas notika 1926. gadā un to Esplanādē izvietotās estrādes autors bija arhitekts Pauls Kundziņš (1888–1983). Nākamo trīs dziesmu svētku (1931, 1933, 1938) estrādes celtas pēc arhitekta Aleksandra Birznieka (1893–1980) projektiem. 1938. gadā dziesmu svētki vairs nenotika Esplanādē, kā trīs iepriekšējos svētkos, bet gan jaunajā Uzvaras laukumā Pārdaugavā.
Dziesmu svētku tradīcija turpinājās arī latviešu bēgļu nometnēs Vācijā, 1946.–1948. gadā sarīkojot 13 latviešu dziesmu dienas un dziesmu svētkus, kam dažkārt tika celtas īslaicīgas estrādes. Vēlāk gandrīz visās zemēs, kur izveidojās lielākas latviešu kopienas, regulāri tika rīkotas dziesmu dienas, dziesmu svētki vai kultūras dienas, bet īpašas celtnes vairs netika celtas – svētku pasākumi norisinājās jau esošajās koncertzālēs, stadionos un citās piemērotās vietās. Tā, piemēram, 1951. gada Anglijas latviešu dziesmu dienu kopkora koncerts notika Karaliskajā Alberta aulā Londonā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!