Tā, kā šī svētku diena ir pirmo reizi, Labklājības ministrija skaidro, ka atbilstoši vispārējam principam darbs šajā brīvdienā darbiniekiem nav jāveic. Ja cilvēks tiek nodarbināts šī gada 9. jūlijā, darba devējam viņam ir jāpiešķir līdzvērtīga kompensējoša atpūta.
Tiem darbiniekiem, kuri tiks nodarbināti šī gada 8. jūlijā, tas ir – svētku dienā, par darbu papildus jau noteiktajai darba algai būs jāizmaksā arī Darba likumā paredzētā piemaksa par darbu svētku dienā. Tas ir – ne mazāk kā 100 procentu apmērā no viņam noteiktās stundas vai dienas algas likmes, bet, ja nolīgta akorda alga, — ne mazāk kā 100 procentu apmērā no akorddarba izcenojuma par paveiktā darba daudzumu vai arī jāpiešķir atbilstoša apmaksāta atpūta citā laikā.
Gadījumā, ja darbiniekam, piemēram, ir piešķirts divas nedēļas ilgs ikgadējais apmaksātais atvaļinājums no 2018. gada 2. jūlija līdz 15. jūlijam, tad atvaļinājums tiks pagarināts par vienu svētku dienu – Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku noslēguma dienu. Darba devējam nav pienākums pagarināt ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu par 9. jūlijā noteikto brīvdienu, jo tā nav uzskatāma par svētku dienu. Līdz ar to darbiniekam faktiski darbā būs jāierodas 2018. gada 17. jūlijā.
Savukārt, ja darbiniekam ir piešķirts vienu kalendāro nedēļu ilgs ikgadējais apmaksātais atvaļinājums, no 2018. gada 2. jūlija līdz 8. jūlijam, tad darbiniekam atvaļinājums tiek pagarināts par vienu svētku dienu un darbā ir jāierodas 2018. gada 10. jūlijā.
Jau ziņots, ka XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki Latvijas valsts simtgades zīmē notiks Rīgā no 30. jūnija līdz 8. jūlijam.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
