Dziesmu un deju svētku pirmsākumi meklējami 19. gadsimta pirmajā pusē Vācijā, Austrijā un Šveicē. Sekojot šo zemju paraugam Baltijas pilsētās tika dibināti dziedāšanas pulciņi un kori, rīkoti dziedāšanas svētki. Mācītājs un rakstnieks Juris Neikens 1864. gada pavasarī sarīko latviešu vīru koru dziedāšanas svētkus Dikļos. Līdzīgi dziesmu svētki tika organizēti Valkā, Cēsis un Dobelē. Bet 19. gadsimta 70. gadu sākumā dibinātā Rīgas Latviešu biedrība uzņemas Pirmo vispārīgo latviešu dziesmu svētku organizēšanu Rīgā.
Tā aizsākusies Dziesmu un deju svētku tradīcija, kas kopā pulcē desmitiem tūkstošu dziedātāju un dejotāju no Latvijas malu malām, un kļuvusi par visspilgtāko latviešu tautas kultūras un nacionālās identitātes apliecinājumu. Ar savu masveidību, kvalitāti un daudzveidību šie svētki ir unikāls notikums pasaules mērogā un tāpēc iekļauts UNESCO Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.
XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki, kas šoreiz notiek Latvijas valsts simtgades zīmē, Rīgu pieskandinās no 2018. gada 30. jūnija līdz 8. jūlijam.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
