"Brīvības saule aust Latvijas kāpās. Līksmē lai pa ceļam sirdis kā lāpas. Svētī debesīs šo zemi," ir ievadvārdi dziesmai "Svētī debesīs šo zemi". Šī Zigmara Liepiņa komponētā dziesma iekļauta šogad gaidāmo Dziesmu un deju svētku noslēguma koncerta kulminācijā, tieši pirms gadu un varu pārbaudījumus izturējušajām dziesmām, kas nereti sarieš aizkustinājuma asaras gan skatītājiem, gan dalībniekiem. "Svētī debesīs šo zemi" ir pašu koristu iemīļota dziesma, jo tieši pēc viņu balsojuma tā iekļauta svētku finālā, taču šis balsojums notika pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā un pirms šīs dziesmas teksta autors Kaspars Dimiters bija sācis rakstīt nu jau pavisam cita rakstura vārdus. Pēdējā laikā Dimiters ir sarakstījis vairākas dziesmas, kurās svētības vēlējumi veltīti vairs ne Latvijai, bet gan agresorvalstij Krievijai un tās algotņiem. Arī atbildē portālam "Delfi" dziesminieks atzīst, ka viņa dvēsele esot "mainījusi orientāciju".
Kā rīkoties paradoksālajā situācijā, kad tūkstošiem dziedātāju būs jāizdzied skaņdarbs, kuras vārdu autora uzskati vairs nelīmējas kopā ar dziesmas vēsti? Neviennozīmīgo situāciju "Delfi" analizē kopā ar svētku virsdiriģentiem un koristiem.
Slavē Krievijas algotņus
Uz "Delfi" jautājumiem, vai viņš vēlējās, lai viņa vārdiem apvīto dziesmu iekļauj Dziesmu svētku repertuārā un kāda ir viņa attieksme pret karu Ukrainā, Dimiters atbildēja dzejā
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
