Svētdiena iesākās saviļņojoši Rīgas projektu korim – šis 2018. gadā dibinātais kolektīvs, kurā amerikāņu diriģenta Kristofera Volša-Sinkas vadībā apvienojušies dziedātāji, kas reiz darbojušies dažādos citos pazīstamos amatierkoros, piedalījās Dziesmu svētku skatē un startēja veiksmīgi, pat spoži. Tomēr nepatīkams pārsteigums nācis pēc skates – lai gan ceļazīme uz Dziesmu svētkiem nopelnīta, tomēr Rīgas projektu korim liegta iespēja piedalīties Koru karos un iegūt vērtējuma pakāpi. Par šādu situāciju neizpratnē ir kora dziedātāji un arī menedžere Maija Gredzena, savukārt Dziesmu svētku biedrības Valdes priekšsēdētājs, Dziesmu svētku virsdiriģents Ints Teterovskis skaidro – Dziesmu svētki ir tradīcija un nepārtraukts process, nevis projekts, un šie spēles noteikumi Rīgas projektu kora vadībai bijuši labi zināmi jau pirms konkrētās skates.
"Diemžēl Latvijas Nacionālā kultūras centra administrētā Dziesmu un deju svētku skates žūrija diriģentu Romāna Vanaga, Ginta Ceplenieka, Inta Teterovska, Mārtiņa Klišāna un Jāņa Baltiņa sastāvā pēc veiksmīgi nodziedātas skates (47,67 punkti) nolēma "vērtēt Rīgas projektu kori ārpus konkursa,"" svētdien, 26. martā, pēc skates "Facebook" raksta viena no Rīgas Projektu kora dziedātājām Kristīne Zvirbule. "Tas tika paziņots," viņa turpina, "pēc skates (ne pirms, kā būtu loģiski, paskaidrojot kādus adekvātus iemeslus šādam lēmumam). Tas arī nozīmē, citiem vārdiem sakot, negaidām jūs Koru karos. Un pārsteidzoši, ka arguments ir nevis zemā kvalitāte, bet gluži otrādi – pārāk profesionālais skanējums un tradīcijai neatbilstošais kora formāts." Zvirbules ieraksts sociālajā medijā izraisījis viedokļu vētru, sākot ar vērtēšanas kritērijiem un vērtētājiem koru skatēs un beidzot ar nevienlīdzīgām Rīgas un reģionu koru iespējām pretendēt uz sacensību Koru karos.
Kas ir Rīgas projektu koris
Rīgas projektu koris ir salīdzinoši jauns. To 2018. gadā izveidoja amerikāņu dziedātājs un diriģents Kristofers Volšs-Sinka. Korī apvienojušies dziedātāji, kas iepriekš dziedājuši dažādos augsti vērtētos jauniešu amatierkoros (piemēram, "Sōla", "Kamēr...", "Balsis" un citos), bet ģimenes vai karjeras dēļ nevar vairs intensīvi piedalīties aktīvā un regulārā kora darbībā.
"Esam atšķirīgi, sākot jau ar pašu kora formātu un tā dibināšanu. Mēs ne no viena neesam atkarīgi. Esam pašu finansēts un pašu entuziasmā radīts koris. Neesam piesaistīti nevienai pašvaldībai vai kultūras centram," sarunā ar "Delfi" stāsta kora menedžere Maija Gredzena.
Vēl viena būtiska kora atšķirība ir formāts – sanākšana kopā uz projektiem, nevis regulārs grafiks ar mēģinājumiem divas reizes nedēļā. "Mums ārpus Dziesmu svētku kustības gadā ir aptuveni trīs projekti. Tas izpaužas tā, ka mēs pirms koncertiem sešas nedēļas tiekamies intensīvos mēģinājumos. To rezultātā top koncertprogramas, kas skan Rīgā un reģionos, un vienmēr ir bezmaksas. Cenšamies savā koncertdarbībā aptvert pēc iespējas lielāku teritoriju.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
