Dziesmu svētku virsdiriģenti izteikuši neuzticību Nacionālajam kultūras centram  (12)

Tiesa gan, iepriekš minēto vēstuli neviens publiski nerāda – ne KM, ne arī paši tās autori.

Jau vēstīts, ka Rīgas projektu korim, kas skatē ieguva 47,67 punktus no 50 iespējamiem, liedza iespēju piedalīties Koru karos un iegūt vērtējuma pakāpi. Par to publiski neizpratni pauda gan kora dziedātāji, gan arī kora menedžere Maija Gredzena. Iemesls liegumam piedalīties Koru karos bija rudenī panāktā vienošanās starp LNKC un kora vadību. Jāpiebilst, ka Rīgas projektu koris izceļas arī ar tā darba formātu – tas sanāk kopā uz projektiem, nevis tiekas mēģinājumos regulāri divas reizes nedēļā.

"Pārsteidzoši, ka arguments [liegumam piedalīties koru karos – red.] ir nevis zemā kvalitāte, bet gluži otrādi – pārāk profesionālais skanējums un tradīcijai neatbilstošais kora formāts," vietnē "Facebook" marta izskaņā rakstīja viena no Rīgas Projektu kora dziedātājām Kristīne Zvirbule.

Savukārt pretējā "fronte" norādīja, ka Rīgas projektu korim pamata neizpratnei nav. "Mēs neko neizdarījām citādi kā bija runāts. Koris atnāca uz skati. Skatē viņi nodziedāja godam, viņiem ir ceļazīme uz Dziesmu svētkiem un, tā kā ar viņu diriģentu bija runāts, ka viņi uz Koru kariem nepretendē, tas tika dokumentēts," iepriekš portālam "Delfi" skaidroja Dziesmu svētku virsdiriģents un Dziesmu svētku biedrības valdes priekšsēdētājs Ints Teterovskis

Kopš Rīgas projekta koris saņēma liegumu piedalīties koru karos pagājis gandrīz mēnesis, taču nekādu risinājumu situācijai nav, ziņo "Kultūršoks".

Kā raidījumam pauda kultūras žurnālists un cenzūras pētnieks Edgars Raginskis, "pirmkārt, būtu jārīkojas atbilstoši skates nolikumam, ja skates nolikumā nav aizliegts tādam Rīgas projektu korim muzicēt pēc tāda vai cita plāna punkta un piedalīties Koru karos, tad viņiem to vienkārši būtu jāatļauj".

Dziesmu svētku virsdiriģentei Aira Birziņa Rīgas projektu kora epopeja bija pēdējais piliens ilgi krātajā aizvainojumā pret LNKC. Iemesls aizvainojumam, kā izriet no Birziņas stāstītā, ir trūkstošā stiprā aizmugure.

LNKC Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības nodaļas vadītāja Sarmīte Pāvulēna LTV norādīja vien, ka centrs ir izvērtējis notikušo situāciju. "Mēs esam konstatējuši, ka tā tiešām ir tāda cilvēcīga kļūda komunikācijā. Esam atvainojušies publiski visām iesaistītajām pusēm," pauda LNKC Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības nodaļas vadītāja Sarmīte Pāvulēna. No plašākiem komentāriem viņa atturējās.

Kas attiecas uz virsdiriģentu parakstīto vēstuli, Raginskis LTV raidījumam "Kultūršoks" pauda, ka nesaprot tās jēgu: "Konkrētajā situācijā es īsti neizprotu, kāpēc virsdiriģenti pieprasa Latvijas Nacionālā kultūras centra vadītājas atkāpšanos no amata, jo šajā situācijā viņa bija vienīgā, kas atvainojās; es nedzirdēju ne Teterovski, ne Vanagu, nekādu citu atvainojamies par savu nekorekto komunikāciju saziņā ar Rīgas projektu kori."

KM savukārt pagaidām ir ieņēmusi nogaidošu pozīciju un pagaidām negrasās aicināt domāt mediatorus, kā samierināt LNKC ar virsdiriģentiem, taču Teterovski KM ieņemtā nostāja pazemo. "Mēs neesam kaut kāds trešais spēlētājs. Visu laiku bijām domājuši, ka mēs, virsdiriģenti, esam laiviņā kopā ar centru un ministriju. Bet tad sanāk, ka laikam nē," viņš pauda LTV.

Kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) sola jautājumu pēc būtības skatīt tikai maijā, kad noslēgsies skates.

Jau ziņots, ka XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki Rīgā norisināsies no 30. jūnija līdz 9. jūlijam.