Rīgas projektu koris atsakās no dalības Koru karos  (16)

Viņš ierakstā skaidro situāciju un kora nostāju, norādot, ka iepriekš virsdiriģentu Romāna Vanaga un Inta Teterovska paustais medijiem par to, ka korim jau savlaicīgi teikts, ka tas Koru karos nevarēs piedalīties, neatbilst patiesībai. Tomēr Volšs-Sinka nevēlas, lai situācija eskalētos, tāpēc viņs kora vārdā no dalības Koru karos atsakās. Viņš sauc par neticamu situāciju, kurā tad, ja Rīgas projektu koris tiktu virzīts uz koru kariem, daži virsdiriģenti apsvērtu pat iespēju par augstu amatpersonu demisijas pieprasīšanu.

"Pirms mēneša mans koris godīgi nodziedāja koru skati. Tika ievērots katrs Dziesmu svētku nolikuma punkts, pirms tam ievērota katra prasība, ko noteica Dziesmu un deju svētku organizatori un kas paredzēta svētku nolikumā. Tomēr pēc skates mani aicināja pie žūrijas, lai runātu par mūsu statusu Dziesmu svētku kustībā, tai skaitā koru karos. Es biju pārsteigts, ka divi žūrijas locekļi vērsās pret mani bez cieņas un bez intereses noskaidrot šīs situācijas patiesos faktus. Mani informēja, ka "šajā sarunā ir tikai viena puse", pēc kā viens no žūrijas locekļiem aizgāja no telpas, pirms vispār varēju jebko pastāstīt par mūsu kora pieredzi un kā esam nokļuvuši līdz svētkiem," "Facebook" raksta diriģents.

Kristofers Volšs-Sinka raksta, ka visu šo laiku gaidījis, ka kaut kādā brīdī viņam un korim būs iespēja mierīgi un cieņpilni runāt par notikušo. "Sākumā – 30. martā - šāda iespēja sanāca ar Latvijas Nacionālās kultūras centru, kā arī ar mūsu koru grupas virsdiriģentu Āriju Šķepastu un virsdiriģentu Mārtiņu Klišānu. Tajā sarunā, kura tika protokolēta, konstatējām, ka Rīgas projektu koris nekad nav ticis informēts par jebkādu lēmumu saistībā ar mūsu dalību koru karos. Šīs sarunas protokols tika saskaņots ar visām pusēm un parakstīts. No šī var secināt, ka virsdiriģentu Romāna Vanaga un Inta Teterovska teiktais medijos par mūsu kori un mani personīgi (27.03. LTV Panorāmā un portāla "Delfi" rakstā) neatbilda patiesībai," raksta diriģents.

"Ar mūsu 30. marta sarunas partneriem izdevās atrast ideju par iespējamu situācijas risinājumu, tomēr to vēlāk neatbalstīja plašākā virsdiriģentu saime. Biju pārsteigts, ka no dažiem konkrētiem virsdiriģentu pārstāvjiem vēlāk turpināja izskanēt necieņa, šantāža un aizvainojums, kas visu eskalēja vēl tālāk," norāda Volšs-Sinka.

Diriģents uzsver, ka viņu interesē tikai mūzika un vienlīdzīgas iespējas visiem amatieru kolektīviem. Tomēr viņam ir skaidrs, ka kādam šajā situācijā jāuzņemas cieņpilna rīcība situācijas risinājumam. Tāpat viņš sauc par neticamu situāciju, kurā ta, ja Rīgas projektu koris tiktu virzīts uz koru kariem, daži virsdiriģenti apsvērtu pat iespēju par augstu amatpersonu demisijas pieprasīšanu, iespējams, pat par kopkora nediriģēšanu.

"Lai cik tas man šķistu neadekvāti un pārspīlēti, es personīgi nevēlos, lai šī situācija vēl vairāk eskalētos, tāpēc kora vārdā šodien atsakos no mūsu godīgi nopelnītajām tiesībām tikt aicinātiem uz koru kariem," Rīgas Projektu kora vārdā raksta diriģents.

"Man ir žēl un vilšanās par šiem notikumiem, un dažu virsdiriģentu izteikumiem, kuru vidū nav izpalikušas arī rupjības pret žurnālistiem. Esmu pārliecināts, ka ar daudziem virsdiriģentu saimes cilvēkiem mēs būtu spējuši kopīgi noskaidrot visus faktus un atrast labāko situācijas risinājumu. Diemžēl, tas neizdevās.

Tomēr šos svētkus veido visi tās 40 000 dalībnieki un svētku dvēsele ir kopkoris un kopkora repertuārs. Ar mīlestību pret mūziku, tradīcijām un kopienai tiksimies Lielajā estrādē. Es atkārtoti atvainojos, ja šī situācija emocionāli aizskāra mūsu kolēģus citos Latvijas un diasporas amatieru kolektīvos," raksta Volšs-Sinka.

Viņš uzskata, ka diskusijas par svētkiem un tradīcijām ir jāturpina. Viņaprāt, Dziesmu svētkos ir jābūt pilnām iespējām piedalīties jebkuram Latvijas un diasporas korim, kas dara savu darbu ar mīlestību pret mūziku. "Un mums ir vērts ieklausīties jebkura diriģenta vai dziedātāja izteiktajās idejās, lai saprastu, kā padarīt šos svētkus vēl godīgākus, iekļaujošākus un cilvēcīgākus. Tradīcijas ir svarīgas, bet tradīcijas arī mainās, tieši tādā veidā tās tiek padarītas vēl stiprākas!" savu vēstījumu noslēdz Rīgas Projektu kora vadītājs.

LNKC vadītāja Signe Pujāte norāda, ka neatkarīgi no šī Rīgas projektu kora lēmuma, ko 26. aprīlī saņēmis Latvijas Nacionālais kultūras centrs, kolektīvs ir šovasar gaidāmo Dziesmu svētku dalībnieks.

“Skates aktīvi turpinās un mēs kopā varam lepoties ar koru augstvērtīgo snieguma līmeni, emocionālo pacilājumu, kā arī vēlamies pateikties kordziedātājiem, diriģentiem un žūrijai par jau līdz šim paveikto. Saskaņā ar nolikumu kori dalībai finālkonkursam tiks izvirzīti pēc skašu noslēguma laikā līdz 15. maijam,” saka Pujāte.

LNKC vēlreiz atvainojas par pieļauto savstarpējās komunikācijas kļūdu, kuras dēļ ir radusies šī nepatīkamā situācija.

Jau vēstīts, ka Rīgas projektu korim, kas skatē ieguva 47,67 punktus no 50 iespējamiem, liedza iespēju piedalīties Koru karos un iegūt vērtējuma pakāpi. Par to publiski neizpratni pauda gan kora dziedātāji, gan arī kora menedžere Maija Gredzena. Jāpiebilst, ka Rīgas projektu koris izceļas arī ar tā darba formātu – tas sanāk kopā uz projektiem, nevis tiekas mēģinājumos regulāri divas reizes nedēļā.

"Pārsteidzoši, ka arguments [liegumam piedalīties koru karos – red.] ir nevis zemā kvalitāte, bet gluži otrādi – pārāk profesionālais skanējums un tradīcijai neatbilstošais kora formāts," vietnē "Facebook" marta izskaņā rakstīja viena no Rīgas Projektu kora dziedātājām Kristīne Zvirbule.

Savukārt pretējā "fronte" norādīja, ka Rīgas projektu korim pamata neizpratnei nav. "Mēs neko neizdarījām citādi kā bija runāts. Koris atnāca uz skati. Skatē viņi nodziedāja godam, viņiem ir ceļazīme uz Dziesmu svētkiem un, tā kā ar viņu diriģentu bija runāts, ka viņi uz Koru kariem nepretendē, tas tika dokumentēts," iepriekš portālam "Delfi" skaidroja Dziesmu svētku virsdiriģents un Dziesmu svētku biedrības valdes priekšsēdētājs Ints Teterovskis.

Savukārt Rīgas Projektu kora vadītājs pauda, ka iepriekš šādas vienošanās nav bijis.

Situācijas risinājumu piedāvāja Nacionālais Kultūras centrs (NKC), uzņemoties atbildību par notikušo un ļaujot Rīgas projektu korim piedalīties Koru karos. Taču, kā 21. aprīlī vēstīja LTV raidījuma "Kultūršoks", pēc notikušā NKC saņēmis 23 virsdiriģentu parakstītu vēstuli, ar pretenzijām NKC vadībai.

Jau ziņots, ka XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki Rīgā norisināsies no 30. jūnija līdz 9. jūlijam.