Likteņdārzā atklās Dziesmu svētku cildinājuma akmeni

Ideja par Dziesmu svētku cildinājuma akmens uzstādīšanu Likteņdārzā radās Kokneses fonda padomes priekšsēdētājai Sandrai Kalnietei. "Dziesmu svētki mūsu tautas liktenī ir kaut kas tik liels un nozīmīgs, ka, tuvojoties to 150 gadskārtai, likās pašsaprotami, ka mums svētki noteikti ir jācildina Likteņdārzā," stāsta Kalniete. "Pirmā apvienošanās, pirmās brīvības apjausma, īstenībā – pirmais solis uz savu valsti. Uzņēmējs Rihards Tomsons, viens no Pirmo latviešu dziedāšanas svētku rīkotājiem, ļoti precīzi ir raksturojis šī notikuma vēsturisko nozīmi: "Ja šais svētkos pa sirmās Rīgas vārtiem iegāja tikai kurzemnieki un vidzemnieki, tad pa tiem nākotnē izgāja vienota latviešu tauta.""

Dziesmu svētku cildinājuma akmens atklāšana iecerēta kā uvertīra XXVII Dziesmu svētkiem, kuri norisināsies vasarā. Norise pulcinās dziedātājus kā no Aizkraukles novada, tā tuviem un tāliem kaimiņu novadiem.

"Svētki cilvēku paceļ augstākā garīgā pakāpē," saka pasākuma režisore Dace Micāne Zālīte, kas akmens atklāšanas uzvedumu iecerējusi kā rituālu. "Tas notiek arī dziedot. Un simboliski mēs varam teikt: "Celiet mani uz akmeņa!" Tā nav tikai pakāpšanās uz akmens, tā ir garīga pakāpšanās, tā ir dvēseles atvēršana, tā ir spēja un prasme dziedāt un izstāstīt pasaulei stāstu. Un to mēs latvieši darām, dziedot tautas dziesmas un vēlāk jau dziedot mūsu koru dziesmas."

Šobrīd Dziesmu svētku cildinājuma akmens pēc arhitekta Andra Kronberga idejas uzstādīts Likteņdārza ziedu pļavas augstākajā pacēlumā. Tas ir 37 tonnas smags dižakmens.

Dziesmu svētku cildinājuma akmens anotācijas autori ir Reinis un Krista Dzudzilo, tekstu autori - pirmais Latvijas tautas frontes priekšsēdētājs, politiķis un žurnālists Dainis Īvāns un nodibinājuma "Kokneses fonds" padomes priekšsēdētāja Sandra Kalniete.

Pasākumā piedalīsies: Latvijas jauktie kori no Aizkraukles, Jēkabpils, Madonas, Ogres novada un Rīgas pilsētas, Dziesmu svētku virsdiriģenti Aira Birziņa, Gints Ceplenieks, Guntis Kumačevs, Māris Sirmais, Ārijs Šķepasts, Romāns Vanags., tradicionālās dziedāšanas grupa "Saucējas", Līvānu folkloras kopas "Ceiruleits" solistes, Brīvās gribas ansamblis "Stiprās sievas", Nacionālā teātra aktieris Raimonds Celms, Latvijas Nacionālo bruņoto spēku orķestris. Pasākuma mākslinieciskais vadītājs – Eduards Grāvītis.

Ieeja pasākumā – par ziedojumiem Likteņdārza uzturēšanai.