Svinot Vispārējo latviešu Dziesmu svētku 150. gadskārtu, Latvijas Pasts izdod divu pastmarku bloku un divas atsevišķas pastmarkas, kuru dizains simbolizē mūsu tautai būtiskāko svētku vēsturi un to pastāvēšanu nākotnē.
Filatēlijas izdevumu pirmās dienas zīmogošana paredzēta 9. jūnijā sadarbībā ar mākslas galeriju "MuseumLV" un tās telpās Andreja Pumpura ielā 2, Rīgā. Zīmogošana notiks no pulksten 10 līdz 17. Turpat pulksten 14 plānots arī pastmarkas prezentācijas pasākums, kuru atklās Latvijas Pasta koris "Dziesmu pasts" un kurā piedalīsies satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs, kultūras ministrs Nauris Puntulis, Latvijas Pasta valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns un Latvijas Nacionālā kultūras centra pārstāvji.
Divu pastmarku bloks tiek izdots 4000 eksemplāru tirāžā un divas atsevišķas pastmarkas ar katras tirāžu 20 000 eksemplāru. Ikvienas jaunās pastmarkas nominālvērtība ir 1,65 eiro, un katra no tām paredzēta sūtījumu apmaksai svara kategorijā līdz 20 gramu Latvijas teritorijā. Līdz ar pastmarkām izdota arī īpaša aploksne 1000 eksemplāros.
Filatēlijas izdevumu dizaina autore ir māksliniece Arta Ozola-Jaunarāja, kura pastmarkās stilizēti attēlojusi svētku 150 gadu seno vēsturi un latviešu tautas pastāvēšanai būtisko svētku nākotnes nozīmi. Pastmarkas "Dziesma" fonā iezīmēta I Vispārīgo latviešu Dziedāšanas svētku estrāde Ķeizardārzā, bet tās priekšplānā redzamas kora dziedātājas, – šī pastmarka simbolizē svētku vēstures ciklu. Savukārt uz pastmarkas "Deja" redzami dejotāji viņiem raksturīgās deju pozīcijās, kas simbolizē svētku mūsdienu nozīmi un pastāvēšanu nākotnē.
Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki ir pasaulē atzīts izcils un ilglaicīgs kultūras notikums Latvijā, kas ir arī būtiska latviskās identitātes sastāvdaļa. Šim notikumam ir divi savstarpēji cieši saistīti aspekti – Dziesmu un Deju svētki kā festivāls un kā kultūras process. Sabiedrības apziņā un dažāda veida komunikācijā dominē festivāliskais aspekts, tomēr tieši kultūras process nodrošina svētku pastāvēšanu un ilglaicīgu turpināšanos. Kopš pirmsākumiem 1873. gadā Dziesmu (un vēlāk arī deju) svētki kā festivāls notikuši vidēji reizi 5,8 gados, un šis kultūras process šo gadu laikā bijis nepārtraukts. 2023. gadā XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki risināsies Rīgā no 30. jūnija līdz 9. jūlijam.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
